Saeima otrajā lasījumā atbalsta VARAM virzīto jauno "Pašvaldību likumu"

Likumprojekts Saeimai vēl jāapstiprina galīgajā lasījumā.

Tas nosaka vietējo pašvaldību darbību regulējumu, paredzot lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbībā, kā arī lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali.

Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem likumā ir paplašinātās sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā. Likumprojektā paredzēts noteikt pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, skaidro VARAM.

Tāpat tiek paredzēti jauni sabiedrības līdzdalības rīki - kolektīvais iesniegums un iedzīvotāju padome - konsultatīva institūcija, kuras kompetenci un izveidi noteiktu pati pašvaldība padomes nolikumā, ievērojot, ka kandidātus darbam padomē izvirza un ievēlē pašvaldības iedzīvotāji. Atbalstīts arī priekšlikums par līdzdalības budžeta iekļaušanu likumā. Tas ļaus iedzīvotājiem lemt par pašvaldības budžeta izlietojumu noteiktas summas apmērā.

Lai veicinātu pašvaldību darbības caurskatāmību un profesionalizētu speciālistu atlasi, paredzēta administrācijas darbinieku pieņemšana darbā atklātā konkursā, kā arī rotācija. Tāpat ir noteikts izpilddirektora un viņa vietnieka pilnvaru termiņš - pieci gadi, kā arī prasības amata kandidātiem un periodiska darba novērtēšana.

Lai efektivizētu saistošo noteikumu izstrādes un uzraudzības procedūru, likumprojektā noteikts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksta saturs, ieviesta prasība projektu publicēt tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Tāpat noteikta nozaru ministriju kompetence saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudē pirms to stāšanās spēkā.

Tiek uzsvērta arī pašvaldību loma un nozīme dabas kapitāla attīstības un ilgtspējas veicināšanā. Savukārt sabiedrības drošības un kārtības jomā paredzēts ar 2024.gadu ikvienā pašvaldībā izveidot pašvaldības policiju. Tāpat ir precizēta institūciju un amatpersonu kompetence, veicinot lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu un funkciju izpildes efektivitāti. Likumprojektā ir definēta pašvaldības administrācija un centrālā pārvalde un ir noteikti novada pagastu un pilsētu pārvalžu izveides nosacījumi.

Ar jauno likumu tiks noteikts liegums deputātiem ieņemt amatus domē, ja deputātam Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) - noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt attiecīgā amata pienākumus.

Savukārt, lai stiprinātu domes un citu institūciju darbības atklātību, publicējot darba kārtības un protokolus, paredzēta domes sēdes audiovizuāla tiešraide, kas atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām ir izplatīta prakse, un tā būtu pieejama vērošanai jebkuram sabiedrības loceklim. Tāpat ir noteikta prasība pamatot steidzamu domes ārkārtas sēžu sasaukšanu.

Likumprojektā tiek ierobežota domes kompetence administratīvo aktu izdošanā, to nododot pašvaldības administrācijai un tiek uzlabota domes komiteju darba organizācija, atceļot locekļu skaita ierobežojumu, paredzot komiteju apvienotas sēdes. Lai atvieglotu domes darba organizēšanu, tiek paredzēts iekšējus organizatoriskus jautājumus noteikt iekšējā normatīvajā aktā - pašvaldības darba reglamentā, savukārt pašvaldības nolikumā jeb saistošajos noteikumos regulēt tādus jautājumus, kas svarīgi arī sabiedrībai, tai skaitā domes attālinātu sēžu norise, apmeklētāju pieņemšana un dalība sēdēs, rīcība ar pašvaldības mantu, sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā.

Deputātiem vēl būs jābalso par priekšlikumu paredzēt tiesības VARAM ministram aicināt domi pārskatīt tās lēmumu, kuru VARAM atzinusi par prettiesisku, tādējādi izvairoties no pašlaik vienīgās iespējas - apturēt domes lēmumu, kas atsevišķos gadījumos ir nesamērīgi.

Likumprojekts paredz arī virkni citu jautājumu. Jauna likuma izstrādes mērķis ir radīt tādu likumisku ietvaru, kas ļautu pašvaldībām strādāt efektīvāk, caurskatāmāk un sazobē ar sabiedrību, lai varētu pilnvērtīgi īstenot tās intereses, apgalvo ministrijā. VARAM, strādājot pie jaunā likumprojekta, esot ņēmusi vērā līdzšinējos Satversmes tiesas spriedumus un Valsts kontroles atzinumus, rekomendācijas pašvaldību jautājumos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka esošais pašvaldību darbību regulējošais likums pieņemts pirms gandrīz 30 gadiem - 1994.gadā. Kopš tā laika ir notikušas būtiskas pārmaiņas kā valsts pārvaldē, tā sabiedrībā.