Latvija pagājušajā gadā piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 25% mazāk nekā 2020.gadā, taču šajos projektos radīts vairāk jaunu darbavietu - 2662, liecina jaunākais auditorkompānijas "Ernst & Young" ("EY") investīciju pievilcības pētījums ""EY" Attractiveness SurvEY Europe", kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.
Latvija pagājušajā gadā piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 25% mazāk nekā 2020.gadā, taču šajos projektos radīts vairāk jaunu darbavietu - 2662, liecina jaunākais auditorkompānijas "Ernst & Young" ("EY") investīciju pievilcības pētījums ""EY" Attractiveness SurvEY Europe", kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.
Vienlaikus Lietuvā pagājušajā gadā sākts 41 jauns tiešo ārvalstu investīciju projekts, kas ir par 23% mazāk nekā 2020 gadā, kad tika sākti 53 projekti, bet Igaunijā pērn piesaistīti deviņi jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr gadu iepriekš - 11. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3374 jaunas darbavietas, bet Igaunijā - 2500.
"EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka Latvija pagājušajā gadā parādīja atzinīgu sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē, turpinot iepriekšējā gadā sākto pozitīvo kursu. Taču reģiona ģeopolitiskās situācijas iespaidā tuvākā nākotnē Latvijai, visdrīzāk, gaidāmi papildu izaicinājumi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Karš Ukrainā rada jūtīgu vidi, kas investoriem liek pārvērtēt attīstības lēmumus, taču tā nav tikai Latvijas problēma - ar to saskaras visas mūsu reģiona un Centrāleiropas valstis.
Latvija pēc pagājušā gada datiem ierindojas piektajā vietā Eiropā pēc ārvalstu investīciju radītu jaunu darbavietu skaita uz miljons iedzīvotājiem, kamēr Igaunija ir ceturtā, bet Lietuva - sestā. Pirmā šajā salīdzinājumā ir Īrija, seko Portugāle un Serbija.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns informē, ka pēdējos gados Latvijas prioritāte bijusi augstas pievienotās vērtības investīciju piesaiste. 2021.gadā no LIAA piesaistītajiem 32 projektiem lielākā daļa ir saistīti ar tādām nozarēm kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), viedā enerģētika, zināšanu ietilpīga bioekonomika, fotonika un viedie materiāli, kā arī biomedicīna.
Lai gan atsevišķi investori, ģeopolitiskās situācijas dēļ ar aktivitātēm piebremzē, interese par Latviju nav apsīkusi, uzsver Rožkalns, piebilstot, ka LIAA aktīvi strādā ar vairākiem Rietumu kapitāla uzņēmumiem, kuri šobrīd vēlas pārcelt darbību no Krievijas un Baltkrievijas. Aktuāli ir projekti enerģētikā, viedajā mobilitātē, biomedicīnā un citās nozarēs.
"EY" pētījumā secināts, ka pēc jaunu projektu skaita uz miljons iedzīvotājiem Latvija pērn ierindojas desmitajā vietā Eiropā, kamēr Lietuva bija 11. vietā, bet Igaunija bija 24. vietā. Pēc jaunu projektu skaita uz miljons iedzīvotājiem vadošās valstis pērn bija Luksemburga, Īrija un Lihtenšteina.
Eiropā pērn novērojama mērena jaunu investīciju izaugsme, kas iezīmē atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas. Kopumā Eiropas valstīs 2021.gadā reģistrēti 5877 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 5% vairāk nekā 2020.gadā. Investoru noskaņojums ilgtermiņā par investīcijām Eiropā ir pozitīvs, neskatoties uz Ukrainas kara un kārtējo ekonomiskās situācijas sarežģījumu kontekstu, proti, 64% investoru uzskata, ka investīciju vide Eiropā tuvāko trīs gadu laikā uzlabosies, norāda pētījuma autori.
Visvairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu Eiropā pagājušajā gadā piesaistīja Francija (1222), seko Lielbritānija (993), Vācija (841), Spānija (361) un Turcija (264). Citās Eiropas Ziemeļvalstīs jaunu investīciju projektu skaits apsteidz Baltijas valstu rādītājus, taču šī starpība nav ļoti liela, proti, Zviedrijā pērn sākti 48 jauni ārvalstu investīciju projekti, Dānijā - 54, bet Somijā - 124.
2020.gadā Latvija piesaistīja 43 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, šajos projektos radot 2583 jaunas darbavietas.
""EY" Attractiveness SurvEY Europe" pētījums tiek veikts ik gadu, apkopojot gan investīciju projektu kvantitatīvos datus, monitorējot vairāk nekā 10 000 ziņu avotu, gan aptaujājot 501 starptautisku investīciju lēmumu pieņēmēju.
