Sankcijas uz Krievijas ekonomiku atstāj smagas sekas, secināts pētījumā (15)

Pētnieki norāda, ka viņu veiktajā pētījumā ir apšaubāmi Maskavas apgalvojumi, ka “Krievijai no sankcijām ne silts, ne auksts”, un tas, ka “Rietumvalstis cieš vairāk no ekonomiskā kara”.

Par ko ir pētījums?

Jeila universitātes ekspertu komanda izmantoja galvenos patēriņa datus un informāciju par Krievijas starptautisko tirdzniecību, lai izmērītu ekonomisko aktivitāti piecus mēnešus pēc Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā.

Pētnieki atklājuši, ka Krievijas pozīcijas kā patēriņa preču eksportētājam ir stipri sašķobījušās, jo eksportētāji bijuši spiesti pārorientēties no Eiropas uz Āziju. Tikmēr importa jomā ir vērojama ļoti nepatīkama situācija, jo Krievijai nākas saskarties ar lieliem izaicinājumiem svarīgu tehnoloģiju, detaļu un izejvielu ieguvē.

“Krievijas iekšējā ražošana var nonākt dīkstāvē, jo tai nav kapacitātes aizstāt pazaudēto biznesu, produktus un talantus. Importa trūkums Krievijas inovāciju un produkcijas jomā ir radījis cenu pieaugumu un patērētāju dusmas,” norāda pētījuma autori.

Kopš kara sākuma Krieviju ir pametušas vairāk nekā 1000 globālās kompānijas, un to darbība ļāva Krievijai nodrošināt līdz 40% no iekšzemes kopprodukta.

Ziņojumā teikts, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins, lai glābtu situāciju Krievijas ekonomikā, ķērās pie neilgtspējīgas un dramatiskas iejaukšanās fiskālajā un monetārajā politikā. Kopumā Krievijas valdības budžets pirmo reizi ir sasniedzis deficītu, un Kremļa finanšu situācija “ir daudz, daudz sarežģītāka, nekā varētu iedomāties”.

Kas attiecas uz Krievijas finanšu tirgiem – to nākotnes perspektīvas ir vienas no vājākajām pasaulē, jo ir ļoti ierobežotas iespējas piesaistīt investīcijas, kas ir svarīgas ekonomikas atlabšanai.

Nedaudz statistikas

“Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma, Kremļa atskaites par ekonomiku kļuvušas ļoti selektīvas, aktīvi izslēdzot negatīvos, bet rādot tikai tos rādītājus, kas ir pozitīvi,” teikts pētījumā.

“Putina izvēlētā statistika tiek skaļi propagandēta visos medijos, un to izmanto arī vietējie eksperti, kuri uz šiem pozitīvajiem datiem veido nākotnes prognozes, kas ir pārspīlēti nereālistiskas, taču Kremļa ausīm tīkamas,” norāda Jēlas universitātes pētnieki.

Dati par Krievijas industriālo ražošanu jūnijā rāda, ka situācija bijusi daudz nepatīkamāka, nekā gadu iepriekš.

Piemēram, autobūves nozarē ražošanas apjoms krities par 89%, kamēr optisko kabeļu ražošanā – par 80%.

Ko gaidīt Krievijas ekonomikai?

Jēlas universitātes pētnieki uzskata, ka Krievijai nav lielas izredzes “iziet kā uzvarētājai no ekonomiskā purva”, ja Rietumi arī turpmāk būs vienoti savās sankcijās.

“Paziņojumiem, ka Krievijas ekonomika ir pilnībā atguvusies un pat kļuvusi spēcīgāka [nekā pirms kara], nav faktuālu pierādījumu. Ir skaidrs, ka objektīvie dati parāda, ka Krievijas ekonomika sarūk, un tas nav laiks, kad par to lepoties,” teikts ziņojumā.

Savukārt pilnīgi citā pētījumā, ko veicis Vācijas Starptautiskās un drošības politikas institūts, arī teikts, ka Krievijas ekonomikai nav veicies tik labi, kā Kremlim gribētos, lai gan sākotnēji Krievijas ekonomika labi turējusies pretim sankcijām.

“Sankciju efekts ir tikai pats sākums – Krievijā palielinās problēmas ar piegāžu ķēdēm un arī pieprasījums sāk kristies. Ilgākā termiņā Krievijas ekonomika kļūs daudz primitīvāka, un tā daļēji izslēgs starptautiskās tirdzniecības sektoru,” norāda vācu pētnieki.

“Lai izvairītos no sociālās spriedzes, valdībai būs jāiejaucas, lai atbalstītu krievu biznesu. Tas, savukārt, novedīs pie lielāka protekcionisma, bet ekonomika faktiski nonāks pilnīgā valsts kontrolē,” teikts pētījumā.