C, 29.09.2022.

Igaunijas katlumājām trūkst koksnes kurināmā apkures sezonai, vēsta laikraksts

TVNET/LETA
Igaunijas katlumājām trūkst koksnes kurināmā apkures sezonai, vēsta laikraksts
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Igaunijas katlumājām trūkst kurināmā nākamajai apkures sezonai, jo granulu un papīra eksportētājiem valsts mežu apsaimniekotājs RMK pārdod trešdaļu šķeldas, vēsta laikraksts "Postimees".

Arī privāto mežu īpašnieki lielu daļu koksnes pārdod pārstrādātājiem.

"Siltumapgādes uzņēmumiem vēl nav līgumu nepieciešamajam šķeldas apmēram," teicis Igaunijas Elektroenerģijas un siltuma asociācijas vadītājs Sīms Umbleja. Trūkstot 0,3 teravatstundu (TWh) jeb apmēram 150 000 kubikmetru koksnes.

Kā sacījis Umbleja, šķelda ir visbiežāk izmantotais kurināmais Igaunijas katlumājās, veidojot 55-60% no kopējās siltuma ražošanas. Gāzes īpatsvars ir 20%, no kā daļu tagad plānots aizvietot ar degakmens eļļu.

Asociācijas vadītājs pauda cerību, ka koksnes nodrošināšanu veicinās Igaunijas valdības koalīcijas līguma punkts, kas paredz, ka RMK prioritāri jānodrošina katlumājas ar kurināmo.

RMK komunikācijas vadītāja Sille Adere jūlija sākumā sacīja, ka kompānija nerīkos publiskas koksnes izsoles, lai valsts iedzīvotājus nodrošinātu ar šķeldu un malku, kas nepieciešama siltumapgādei un elektrības ražošanai. "Gaidāmajā apkures sezonā mēs pārdosim visu šķeldu tikai vietējām siltuma un elektrības koģenerācijas stacijām," viņa teica.

Tomēr "Postimees" rīcībā esoša informācija liecina, ka šā gada otrajā pusē un nākamā gada pirmajā pusē trešdaļa RMK šķeldas tiks piegādāta kokskaidu granulu ražotāja "Graanul Invest" rūpnīcām, kuru saražotais tiek eksportēts, kā arī celulozes ražotājam "Horizon Tselluloosi ja Paberi". Vidējā koksnes cena ir 59,2 eiro par kubikmetru jeb 30 eiro par megavatstundu (MWh). Umbleja uzstāja, ka tāda cena šķeldai bija pavasarī, bet pašlaik tirgus cenai jābūt 40-45 eiro par MWh.

RMK pārstāve Kristīna Vīrona skaidroja, ka tas nav pretrunā iepriekšējiem kompānijas paziņojumiem, jo četrām kokapstrādes rūpnīcām ir savas koģenerācijas stacijas, no kurām Igaunijas elektrības tīklā nonāk no atjaunīgiem resursiem ražota elektrība, kā arī tās patērē ražošanas procesā iegūto siltumenerģiju.

Atjaunīgās enerģijas kompānijas "Enefit Green" vadītājs Andress Vainola sacīja, ka Igaunijai ir jāsāk ierobežot eksports, ja tā vēlas kontrolēt vietējo biomasas un malkas tirgu.

Asociācijas vadītājs Umbleja atzina, ka, šķelda Igaunijā ir ierobežots resurss, tādēļ, pieaugot pieprasījumam, pieaug arī tā cena, turklāt granulu apkure ir vienkāršākā alternatīva mājsaimniecībām, kuras vēlas atteikties no gāzes apkures.

Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijā "Postimees" skaidroja, ka Eiropas Savienībā aizliegts ierobežot brīvu preču kustību, izņemot ļoti specifiskus gadījumus. Vienlaikus ministrijā nepaskaidroja, kādēļ koksne pašreizējā situācijā nav uzskatāma par nacionālo bagātību.

Savukārt Finanšu ministrijā nespēja paust risinājumu situācijai, kad granulu eksportam pienākas pievienotās vērtības nodokļa atlaide kā tirdzniecībai Eiropas Savienības iekšienē, lai gan tas nozīmē, ka Igaunijas budžets gan zaudē ieņēmumus, gan šobrīd tik izšķirīgi svarīgo koksni.

Jau ziņots, ka Latvijas Konkurences padome (KP) sākusi šķeldas tirgus priekšizpēti. Tas tiek darīts, ņemot vērā enerģētikas jomas jautājumu aktualitāti, resursu cenu būtisku pieaugumu, arvien pieaugošo pieprasījumu pēc atjaunojamiem resursiem un to piedāvājuma iespējamu samazinājumu tirgū.

Saeimas opozīcija ir aicinājusi valdību nekavējoties rīkoties, apturot kurināmās koksnes eksports, lai varētu nodrošināt Latvijas iekšējam patēriņam nepieciešamos apjomus. Tikmēr ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) apgalvo, ka Latvijas siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apmērs šai apkures sezonai ir pietiekams.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu