Ķīnas policija aizturējusi 234 aizdomās turamos, kuri, iespējams, bijuši iesaistīti reģionālo banku skandālā, kurā simtiem noguldītāju zaudējuši savus mūža iekrājumus. Šī situācija ir arī radījusi lielākos protestus Ķīnā kopš pandēmijas sākuma.
Banku skandāls Ķīnā pieaug spēkā: policija aizturējusi vairāk nekā 200 aizdomās turamo
Kopš aprīļa četras reģionālās bankas Ķīnas centrālajā daļā esošajā Henanas provincē ir iesaldējušas miljoniem dolāru vērtus līdzekļus, radot ļoti sarežģītus apstākļus tūkstošiem cilvēku, kuri zaudējuši savu naudu laikā, kad Ķīnas ekonomiku ievērojami apgrūtina drakoniskie kovida apkarošanas noteikumi.
Sjučanas pilsētas policija pirmdien paziņoja, ka ir “panākts nozīmīgs progress” zaudēto līdzekļu atgūšanā, kā arī vaininieku meklēšanā. Tiek norādīts, ka līdzekļus patērētāji zaudējuši kriminālās autoritātes Lu Ji grupējuma dēļ, kas bija pārņēmis kontroli pār četrām Henanas reģionālajām bankām. Piemēram “Youzghou Xinminsheng Village Bank” noguldītājus vilināja, solot vismaz 18% augstu ikgadējo peļņu.
Pēdējo divu mēnešu laikā noguldītāji, kuri zaudējuši savus līdzekļus, devušies vairākās protesta akcijās Henanas reģionālajā galvaspilsētā Džendžou, pieprasot vietējām varasiestādēm atdot zudušo naudu. Tomēr protestētāju prasības līdz šim dzirdīgas ausis nav sasniegušas.
Jūlijā vairāk nekā 1000 noguldītāju no visas Ķīnas pulcējās pie Ķīnas Tautas bankas Džendžou filiāles, īstenojot miermīlīgu protesta akciju. Šo demonstrāciju vardarbīgi apspieda vietējās spēka struktūras – gan policija, gan bankas drošības personāls.
Īsi pēc protesta akcijas Henanas finanšu regulators paziņoja, ka noguldītājiem ir jāatdod zaudētie līdzekļi. Turklāt tika noteikts, ka pirmie maksājumi būs noguldītājiem, kuru kopējie noguldījumi nepārsniedz 50 000 juaņas (aptuveni 7200 eiro).
Noguldītāji, kuri zaudējuši vairāk, varētu saņemt atmaksu līdz 500 000 juaņām. Ziņojumā teikts, ka centralizēti īstenotā naudas atmaksa noguldītājiem tiks pabeigta, un tālākās procesuālās darbības tiks veiktas ar četrām reģionālajām bankām, kuru dēļ iedzīvotāji arī zaudējuši naudu.
Vēršanās pret nelielām Ķīnas bankām ir kļuvušas daudz regulārākas, un daudzas bankas ir apsūdzētas par finansiālām neprecizitātēm vai korupciju. Eksperti uztraucas, ka tā var būt kā indikācija kādai daudz lielākai finansiālajai problēmai, ko radījusi nekustamo īpašumu nozares krīze, kā arī tā saucamie “sliktie parādi”, kas saistīti ar kovida pandēmiju.
Aptuveni ceturto daļu no Ķīnas banku sistēmas sastāda aptuveni 4000 nelielās finanšu iestādes, kuru īpašnieki nereti ir apšaubāmas personas. Turklāt šīm personām ir iespējams izvērst koruptīvas darbības un palielināt iespēju, ka Ķīnā palielinās ekonomiskā un finanšu krīze.