Sv, 2.10.2022.

"Swedbank": nav pamata bažām, ka bankas šajos tirgus apstākļos nefinansēs lauksaimniekus

Laura Ozoliņa
, TVNET Financenet | KLIK Bizness žurnāliste
"Swedbank": nav pamata bažām, ka bankas šajos tirgus apstākļos nefinansēs lauksaimniekus
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Traktors uz ceļa. Ilustratīvs attēls
Traktors uz ceļa. Ilustratīvs attēls Foto: Paula Čurkste/LETA

Lauksaimniecība šobrīd pārdzīvo tādus pašus nenoteiktības laikus kā jebkura cita tautsaimniecības nozare, arī lauksaimnieki izjūt izejvielu, degvielas, citu energoresursu cenu milzīgās svārstības, kā arī galaproduktu cenu rekordus un neskaidrību nākamajām sezonām. "Swedbank" Uzņēmumu apkalpošanas daļas Lauksaimniecības virziena vadītājs Rolands Zeltiņš portālam TVNET atzīst, ka ir jūtamas bažas no lauksaimnieku puses, ka šajos tirgus apstākļos bankas nevēlēsies tos kreditēt, taču tām neesot pamata.

Zeltiņš norāda, ka bija jau paredzams, ka šādi brīži rada satraukumu un jautājumus no tirgus dalībniekiem, tostarp, kā kredītiestādes rīkosies šādos grūti prognozējamos laikos un vai šīs situācijas kontekstā būs kādas izmaiņas attiecībā uz lauksaimnieku finansēšanu.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka uzreiz jānodala divi lauksaimnieku tipi. Viens ir lielās saimniecības, kuras jau gadiem sadarbojas ar bankām, kamēr otrs tips ir mazās saimniecības, kur ir lielākā neziņa. "Tieši mazajās saimniecībās ir lielākais satraukums, jo iepriekšējos periodos šīm saimniecībām vienkārši nav bijusi pieredze sadarbībā ar kredītiestādēm finansēšanas jautājumos," atzīst "Swedbank" pārstāvis.

Taču pirmajā pusgadā aktivitāte lauksaimnieku kreditēšanas sektorā esot bijusi laba. 

Šā gada pirmo sešu mēnešu "Swedbank" dati par kreditēšanas aktivitāti liecina, ka mazo saimniecību grupā izsniegto kredītu summa ir pieaugusi par 48%, salīdzinot ar 2021.gada pirmo pusgadu, savukārt visā lauksaimniecības sektorā "Swedbank" kreditēšanas apjoms šogad pieaudzis par 29%.

Zeltiņš skaidro, ka iemesli, kāpēc šogad kreditēšanas apjomi ir auguši, ir dažādi. Tostarp būtisks aspekts, kas ietekmē kreditēšanas tempu nozarē, ir Lauku atbalsta dienesta dažādu programmu pieejamais līdzfinansējums. "Īpaši izdalot ieguldījumus materiālajos aktīvos, kur lauksaimniekiem ir iespēja iegādāties lauksaimniecības tehniku vai veikt būvniecību un pēc projekta realizācijas saņemt daļēju naudas atmaksu granta veidā. Šogad vērojam ļoti lielu lauksaimnieku interesi tieši par šādiem aizņēmumiem," atzīmē bankas pārstāvis.

Kreditēšanas apjomus pozitīvi ietekmējusi arī specializācija klientu konsultēšanas jomā. Pēc Zeltiņa teiktā, "Swedbank" jau vairākus gadus ir veidojusi lauksaimniecības uzņēmumu konsultantu komandu, īpašu uzmanību veltot tieši mazajām saimniecībām.

Savukārt, runājot par izaicinājumiem attiecībā uz projektu realizāciju, Zeltiņš min, ka šogad tie ir cenu kāpums gan būvniecībā, gan lauksaimniecības tehnikas iegādē. Tāpēc ir saimniecības, kuras nolēmušas nogaidīt ar projektu realizāciju vai pārskatījušas projektu apjomu, jo pārāk augstās izmaksas un neskaidrība par nākotni rada risku, ka uzņemtās saistības tirgus satricinājuma laikā var negatīvi ietekmēt saimniecības naudas plūsmu un apdraudēt pat visas saimniecības dzīvotspēju. "Swedbank" Lauksaimniecības virziena vadītājs gan atzīmē, ka bankas finansējums daudzām saimniecībām ir veids, kā pārdzīvot neskaidros laikus un, iespējams, šajā laikā pat pamanīties ieguldīt tādos procesos vai produktos, kas vēlāk nes lielāku pievienoto vērtību.

Par aizdevumu likmju kāpumu lielāks satraukums mazāk efektīvām saimniecībām

Pēdējo mēnešu laikā gana lielu ažiotāžu un satraukumu izraisījušas ziņas par banku aizdevuma procentu likmju kāpumu, jo loģiski, ka jebkāds likmes kāpums atsaucas uz ikviena aizņēmēja maksājumu apmēru. Tomēr Zeltiņa ieskatā Euribor likmju pieauguma ietekme tiek pārvērtēta.

"Fakts, ka mēs pēdējos nepilnus 10 gadus esam dzīvojuši ar 0 vai pat negatīvām procentu likmēm, nenozīmē, ka tas ir bijis normāli. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums šobrīd ir tik augsta inflācija," uzsver "Swedbank" pārstāvis.

Vienlaikus viņš norāda, ka likmju kāpums ne tuvu nav paredzams tādos apmēros, kādos mēs tās pieredzējām ap 2008.gadu, kad Euribor likmes pārsniedza 5%. "Euribor 2-2,5% apmērā stabilai un pareizi strukturētai saimniecībai ir pārvarams izaicinājums. Inflācijas kāpums, kas aizskrējis līdz 20 un vairāk procentiem, un tā ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju šajā ziņā ir daudzkārt lielākas galvassāpes, nemaz jau nerunājot par sadārdzinājumu degvielas, elektroenerģijas vai minerālmēslu izmaksu jomā," pauž Zeltiņš.

"Swedbank" Lauksaimniecības virziena vadītājs arī atzīmē, ka, piemēram, tiem, kas darbojas graudkopības jomā, labi zināms, ka labības cenas dažkārt dienas laikā var izmainīties ievērojami vairāk nekā Euribor likmes pusgada laikā.

Tikmēr bankas novērojumi liecina, ka lielākais satraukums parasti par procentu likmju pieaugumu ir tām saimniecībām, kurās kopumā ir vērojama zemāka efektivitāte. "Šajā ziņā nekas nav mainījies – tam, kam ir laba biznesa ideja vai iepriekš veiktas labas biznesa iestrādes, nav jābaidās arī pieaugošo procentu likmju laikā izmantot banku piedāvāto finansējumu. Euribor likmes apmērs pats par sevi nav arguments aizņemties vai neaizņemties," uzsver Zeltiņš.

Viņš arī atzīmē, ka bankas pamatuzdevums ir finansēt vietējo tautsaimniecību un "lauksaimnieki ir vieni no mūsu tautsaimniecības stūrakmeņiem".

Grāmatvedībai gan jābūt kārtībā

Lauksaimniekiem jāņem vērā, lai sadarbība ar banku kreditēšanas jomā, īpaši mazo saimniecību grupā, būtu veiksmīga, ir nepieciešama pēc iespējas lielāka finanšu datu kvalitāte. Zeltiņš skaidro: lai finanšu dati būtu analizējami un apstrādājami, ir ļoti svarīgi, ka finanšu atskaites veido grāmatvedības bilances formā, jo, iesniedzot tikai deklarācijas, kopskats par saimniecības finansēm neveidojas tik detalizēts. Papildu aspekts, kas nāk par labu, ja saimniecības grāmatvedība ir bilances formā, ir bankas darbinieku spēja ātrāk apstrādāt šādus datus. Lielāks datu apstrādes ātrums nozīmē to, ka arī banka spēs piedāvāt pēc iespējas precīzāku un saimniecībai atbilstošāku finanšu produktu.

Bankas pārstāvis apliecina, ka tiek izskatīti arī kredīta pieteikumi, kad finanšu dati iesniegti deklarācijas formā, bet "šajos gadījumos finanšu dati, kas nereti ietver dažādus ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, neatspoguļo saimniecības patieso finanšu situāciju un spēja aizņemties var būt ierobežota, nerunājot par atsevišķu lauksaimniecības sektoru ne visu ienākumu oficiālu atspoguļošanu".

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu