Mūžībā aizgājušās karalienes Elizabetes II testaments publiski nav un šajā simtgadē arī nebūs pieejams, līdz ar to nav arī zināms, kas kuram ir novēlēts. Taču līdz ar viņas dēla Čārlza kļūšanu par jauno Lielbritānijas karali viņa vecākais dēls Viljams atbilstoši karaliskās ģimenes tradīcijām ir kļuvis par Kornvolas hercogu. Un komplektā ar šo titulu ir arī iespaidīgi īpašumi.
Izdevums "Forbes" pagājušajā gadā aplēsa, ka mirušās karalienes personīgā bagātība bija 500 miljonu ASV dolāru vērtībā, ko veidoja viņas dārglietas, mākslas kolekcija, investīcijas un divas rezidences - Balmoralas pils Skotijā un Sandringemas māja Norfolkā. Karaliene abus īpašumus mantoja no sava tēva karaļa Džordža VI.
"[Karaliskie testamenti] ir noslepenoti, tāpēc mums nav ne jausmas, kas tajos ir un cik tas ir vērts, un tas nekad nav publiskots," raidsabiedrībai CNN sacīja Lankasteras universitātes mediju pasniedzēja un grāmatas par karaliskajām finansēm autore Laura Klensija.
Taču lielākā daļa karaliskās ģimenes bagātības — kopā vismaz 18 miljardu sterliņu mārciņu (21 miljards USD) vērtībā, ko veido īpašumi un investīcijas, — tagad iet pa labi iestaigātu, gadsimtiem senu ceļu pie jaunā monarha - karaļa Čārlza un viņa mantinieka.
Troņa pēctecības līnija padara princi Viljamu, kurš tagad ir pirmais rindā uz Lielbritānijas troni, par daudz turīgāku cilvēku, jo topošais karalis mantojis privāto Kornvolas hercogistes īpašumu no sava tēva. Hercogistei pieder plašs zemes un īpašumu portfelis, kas aptver gandrīz 140 000 akru. Lielākā daļa īpašumu atrodas Anglijas dienvidrietumos. Īpašumu 1337. gadā izveidoja karalis Edvards III. Saskaņā ar pagājušā finanšu gada pārskatiem tā vērtība ir aptuveni 1 miljards mārciņu (1,2 miljardi ASV dolāru).
Ieņēmumi no īpašuma "tiek izmantoti, lai finansētu Kornvolas hercoga publiskās, privātās un labdarības aktivitātes", teikts tā tīmekļa vietnē. Un šis tituls tagad pieder princim Viljamam.
Savukārt līdz šim lielākā ģimenes bagātības daļa, 16,5 miljardus mārciņu (19 miljardus ASV dolāru) vērtais karalistes īpašums, tagad pieder karalim Čārlzam kā valdošajam monarham. Jāatgādina gan, ka saskaņā ar vienošanos, kas datēta ar 1760. gadu, monarhs nodod visu peļņu no īpašuma valdībai apmaiņā pret daļu, ko sauc par Suverēnu dotāciju.
Īpašums ietver plašus Londonas centra īpašumus un jūras dibenu ap Angliju, Velsu un Ziemeļīriju. Pagājušajā finanšu gadā šis īpašums guva gandrīz 313 miljonus mārciņu (361 miljonu ASV dolāru) lielu tīro peļņu. No tā Apvienotās Karalistes Valsts kase maksāja karalienei suverēnu dotāciju 86 miljonu sterliņu mārciņu (100 miljonu ASV dolāru) apmērā. Lielākā daļa šīs naudas tiek tērēta karaliskās ģimenes īpašumu uzturēšanai un samaksai darbiniekiem.
Suverēnā dotācija iepriekš bija noteikta 15% apmērā no īpašuma peļņas. Taču 2017. gadā maksājums tika palielināts līdz 25% nākamajā desmitgadē, lai palīdzētu samaksāt par Bakingemas pils atjaunošanu.
Karalis Čārlzs manto arī Lankasteras hercogisti - privātu īpašumu, kas datēts ar 1265. gadu un kura vērtība saskaņā ar jaunākajiem pārskatiem ir aptuveni 653 miljoni mārciņu (764 miljoni USD).
Jāatzīmē, ka ir ierobežojumi, cik lielu personīgo labumu monarhs un viņa mantinieki var gūt no savas bagātības. Piemēram, karalis var tērēt Suverēnās dotācijas tikai karalisko pienākumu veikšanai. Un ne viņam, ne viņa mantiniekam nav atļauts gūt labumu no īpašumu pārdošanas savās hercogistēs.
Karaliskie testamenti netiek publiskoti. Tas nozīmē, ka tas, kas notiek ar lielu daļu karalienes personīgās bagātības pēc viņas nāves pagājušajā nedēļā, paliks ģimenes noslēpums. Izskanējis, ka karalienes testaments jau ir aizzīmogots un ieslēgts seifā, kur tas glabāsies vismaz 90 gadus. Jāpiebilst, ka mirušo karaliskās ģimenes locekļu testamentu aizzīmogošanas prakse aizsākās 1910. gadā ar Tekas prinča Franciska testamentu. Viņa testaments šobrīd ir viens no vairāk nekā 30, kas glabājas seifā kādā nezināmā vietā Londonā tiesneša uzraudzībā.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)