Karš un kodoldraudi dzen depresijā: krievi palielinājuši izdevumus par antidepresantiem (3)

Perspektīvo tehnoloģiju attīstības centrs izpētījis, ka kopumā Krievijas iedzīvotāji no janvāra līdz septembrim iegādājušies 8,4 miljonus antidepresantu iepakojumu, kas ir par 48% vairāk nekā pagājušajā gadā. Augstā pieprasījuma dēļ antidepresantu imports pieaudzis par 42%, bet vietējās ražošanas apjomi palielinājušies par 24%.

Visvairāk līdzekļu pret depresiju iegādājušies Maskavas (1,3 tūkstoši iepakojumu uz 10 000 iedzīvotājiem), Sanktpēterburgas (1,2 tūkstoši), Maskavas apgabala (976), Karēlijas (939) un Rostovas apgabala (909) iedzīvotāji.

Līdzās antidepresantiem pieaudzis pieprasījums arī pēc nomierinošajiem līdzekļiem. Pieprasījums pēc tiem pieaudzis par 44%, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn. Kopumā deviņu mēnešu laikā Krievijas iedzīvotāji iegādājušies 108 miljonus nomierinošo preparātu iepakojumu, par tiem iztērējot 13,9 miljardus rubļu (223 miljonus eiro). Tas ir par 56% vairāk nekā analoģiskā periodā pērn.

Septembrī, kad Krievijā tika izsludināta “daļējā” mobilizācija, pieprasījums pēc nomierinošajiem līdzekļiem pieauga par 21% Maskavā, par 17% Sanktpēterburgā un par 16% Belgorodas apgabalā. Turklāt ārzemēs ražoto preparātu skaits samazinājies par 12%, bet vietējā ražojuma piedāvājums palielinājies par 21%.

Pētījumā noskaidrots, ka Krievijas iedzīvotājiem antidepresanti un nomierinošie līdzekļi bijuši vajadzīgi, ņemot vērā notiekošo Ukrainā, mobilizāciju un runas par iespējamu kodolieroču lietošanu. Tiek norādīts, ka pēc “daļējās” mobilizācijas izsludināšanas trauksmes līmenis Krievijas sabiedrībā sasniedzis rekordu – trauksme bijusi 70% iedzīvotāju. Oktobrī situācija mazliet mainījusies, jo šis rādītājs nokrities līdz 63%.

Tāpat strauji pieaugusi to cilvēku daļa, kas izjūt bailes, skumjas un spriedzi. “Levadas centra” pētījumā, kas veikts no 22. līdz 28. septembrim, to cilvēku skaits, kas pieredz negatīvas emocijas, pieaudzis par 27 procentpunktiem un nu sasniedz 47%. Baiļu līmenis sabiedrībā sabiedrībā sasniedzis 23 gados augstāko līmeni, bet spriedzes līmenis – 17 gados augstāko līmeni.

Pētījuma autori secinājuši, ka “ziņas par daļējo mobilizāciju likušas izjust spēcīgu stresu”.

Tomēr jautājumā par valsts attīstības virzienu Krievijas sabiedrībā domas dalās – starp tiem, kas uzskata, ka “viss notiek pareizajā virzienā”, 63% savu noskaņojumu raksturo kā “normālu” vai “lielisku”. Tie, kas izjūt negatīvas emocijas, pārsvarā uzskata, ka “Krievija virzās nepareizā virzienā” (69%).