Septembrī Krievijas iedzīvotāju uzkrājumi samazinājušies par vienu triljonu rubļu (16,2 miljardiem eiro), vēsta “The Moscow Times”, atsaucoties uz Krievijas Centrālās bankas statistiku.
Mobilizācija atņēmusi Krievijas iedzīvotājiem uzkrājumus triljona rubļu vērtībā (1)
Galvenais iemesls, kādēļ sarukuši Krievijas iedzīvotāju iekrājumi, tiek saistīts ar “daļējās” mobilizācijas izsludināšanu 21. septembrī. Iedzīvotāju akciju un dažādu finanšu aktīvu portfelis samazinājās no 7,95 līdz 6,84 triljoniem rubļu (tas Maskavas biržas indeksa, kā arī ārvalstu indeksu un valūtu kursa krituma dēļ).
Formāli Krievijas rublis turpinājis stabilizēties, taču tas radījis zaudējumus iekrājumos ārvalstu valūtās. Septembra pēdējā dienā, kad oficiāli tika anektēti četri Ukrainas apgabali, daudzi iedzīvotāji pārdeva iekrājumus ārvalstu valūtā, baidoties par sankciju ietekmi uz norisēm biržā, kas faktiski padarītu neiespējamu tirdzniecību ar dolāru un eiro.
Krievijā arvien zemāk tiek vērtēti aktīvi ārvalstu valūtās, jo sparīgi notiek līdzekļu ieguldīšana rubļos denominētajos aktīvos. Daļa no uzkrājumiem dolāros un eiro tika pārvesta uz ārvalstu bankām.
Tiek norādīts, ka naudas plūsma starp noguldījumiem un to izņemšanu skaidrā naudā Krievijas bankās būtiski neietekmē iedzīvotāju pirktspēju, taču liela nozīme ir kritumam Krievijas biržā. Kā galvenā problēma tiek nosaukts fakts, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc Krievijas vērtspapīriem, tādēļ Krievijas valdība grasās lemt, kā atjaunot investoru uzticību Krievijai.
77,6 triljonus rubļu vērtajā uzkrājumu struktūrā aptuveni 20% naudas ir saistāmas ar fondu tirgu. Lauvas tiesa pienākas “vienkārši naudai bankas kontā” – 43%, bet 25% skaidrā naudā. Laikā, kad iekrājumu līmenis samazinās, pieaug parādi – mājsaimniecību parādu līmenis mēnesī pieaudzis par 422,5 miljardiem rubļu (6,8 miljardiem eiro), sasniedzot 27,8 triljonus rubļu.