/nginx/o/2022/05/01/14520263t1hd5a0.jpg)
Septembra beigās Eiropas Savienības padome vienojās noteikt obligātu pagaidu solidaritātes iemaksu (sauktu arī par ārkārtas peļņas nodokli) no to uzņēmumu peļņas, kuri darbojas jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros. Gūtos ieņēmumus dalībvalstis iecerējušas izmantot, lai sniegtu finansiālu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem un mazinātu augsto elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu ietekmi. Taču fosilā kurināmā nozare ar to nav mierā.
Raidsabiedrība BBC vēsta, ka ASV enerģētikas gigants "ExxonMobil" jau vērsies Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesā pret pašu ES, cenšoties panākt jaunā ārkārtas peļņas nodokļa naftas uzņēmumiem atcelšanu, jo nodoklis tiekot uzlikts kompānijām, kas guvušas labumu no kaut kā, par ko tās nebija atbildīgas.
Jāatgādina, ka enerģētikas uzņēmumi šogad ir nopelnījuši krietni vairāk naudas par savu naftu un gāzi daļēji tāpēc, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir bijušas bažas par šo produktu piegādēm un pietiekamību, kas attiecīgi veicināja cenu kāpumu.
Tostarp "ExxonMobil" oktobrī ziņoja par gandrīz 20 miljardu dolāru (18,8 miljardu eiro pēc šā brīža kursa) peļņu 3.ceturksnī. Un, saskaņā ar decembra sākumā kompānijas investoru sanāksmē pausto, ES jaunais nodoklis grupai izmaksās "vairāk nekā 2 miljardus ASV dolāru" (1,88 miljardus eiro).
Vienlaikus ASV energomilzis apsūdz ES par pilnvaru pārsniegšanu, nosaucot ieviesto nodevu par "neproduktīvu". Kompānijas ieskatā nodeva attur investīcijas un grauj investoru uzticību.
"Tas, vai mēs šeit ieguldīsim, galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik pievilcīga un globāli konkurētspējīga būs Eiropa," ziņu aģentūrai "Reuters" sacījis "ExxonMobil" pārstāvis Keisijs Nortons.
Savukārt Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka ir informēta par ASV kompānijas prasību, bet tagad ES Vispārējās tiesas ziņā ir lemt par šo jautājumu.
Uzziņai:
ES Padome septembra beigās vienojās noteikt obligātu pagaidu solidaritātes iemaksu no to uzņēmumu peļņas, kuri darbojas jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros. Solidaritātes iemaksa tiktu aprēķināta no ar nodokli apliekamās peļņas, kas noteikta saskaņā ar valsts nodokļu noteikumiem, fiskālajā gadā, kurš sākas 2022. un/vai 2023. gadā, un kura kopš 2018. gada pārsniedz gada vidējās ar nodokli apliekamās peļņas 20% pieaugumu. Solidaritātes iemaksu piemēros papildus regulārajiem nodokļiem un nodevām, ko piemēro dalībvalstīs.
Ieņēmumus no solidaritātes iemaksas dalībvalstis paredzēts izmantot, lai sniegtu finansiālu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem un mazinātu augsto elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu ietekmi.
Dalībvalstis var saglabāt valsts pasākumus, kas ir līdzvērtīgi solidaritātes iemaksai, ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar regulas mērķiem un rada vismaz salīdzināmus ieņēmumus.
