Sv, 29.01.2023.

Eksperti: pagaidām optimismam par šo gadu finanšu tirgos maz pamata

TVNET | FINANCENET
Eksperti: pagaidām optimismam par šo gadu finanšu tirgos maz pamata
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock/TVNET kolāža

Pagaidām optismam finanšu tirgos maz pamata, un nav pamata uzskatīt, ka 2023.gads būs veiksmīgs tikai tāpēc, ka 2022. gads bija neveiksmīgs, ziņu medijam TVNET atzina finanšu nozares eksperti.

"Signet Bank" investīciju eksperts Voldemārs Strupka norādīja, ka 2023. gada finanšu un ekonomikas prognozēs ir grūti atrast pozitīvus scenārijus, līdz ar ko izskatās, ka šajā gadā "lavierēt" finanšu tirgos būs vēl sarežģītāk par iepriekšējo gadu. Pēc viņa teiktā, šā gada iespējamie scenāriji pārsvarā balstās uz pieņēmumiem, ka uzņēmumu peļņa būs vismaz esošos līmeņos, ekonomikai izdosies izvairīties no recesijas pat tad, ja inflācija samazināsies un lielākās centrālās bankas (it īpaši Federālo rezervju sistēma) mainīs savu agresīvo monetāro politiku uz kaut ko tirgiem patīkamāku. Pat ja šie pieņēmumi piepildīsies, tad S&P 500 līdz 2023. gada beigām vajadzētu pieaugt līdz 4500+ līmeņiem, kas tik un tā ir zemāk par 2022. gada maksimumiem.

"Problēmas ar šo scenāriju ir tādas – pat ja mēs tiešām iztiksim bez recesijas, centrālajām bankām nebūs redzama iemesla mazināt savu bilanci vai pazemināt procentu likmes. Turklāt, aktīvu cenām pieaugot, finanšu nosacījumi kļūst vieglāki, kas arī nepalīdz cīņā ar inflāciju. Nodarbinātība pie tāda scenārija joprojām būs spēcīga, radot spiedienu uz algām, tādējādi paaugstinot inflācijas spiedienu," skaidroja Strupka, piebilstot,

ja centrālo banku "lielais plāns" ir tiešām samazināt inflāciju, tad mums jāgatavojas augstākam bezdarba līmenim un ekonomikas lejupslīdei.

Pēc UBS, RBC Capital Management, Credit Suisse, Bank of America, Goldman Sachs, HSBC, Citigroup, Morgan Stanley prognozēm S&P500 indeksa vērtībai 2023. gada beigās vajadzētu būt ap 4050 punktiem, kas ir augstāka par šodienas cenām (05.01.2023.). Vienlaikus Deutsche Bank, būdami vislielākie optimisti, prognozē līmeņus ap 4500 punktiem, kaut gan pieļauj indeksa kritumu gada ietvaros līdz 3250 punktiem, savukārt BNP Paribas ir lielākie pesimisti ar savu 3400 punktu prognozi. "Šādas prognozes es uzskatu par diezgan optimistiskām, jo tās ir tuvu jau aprakstītam pozitīvajam scenārijam un pieņēmumiem. "Lielie zēni" izskatās, ka mērķē uz to, ka ekonomikas izaugsmes tempi būs spēcīgāki par pēdējo 20 gadu vidējiem izaugsmes tempiem," pauda Strupka.

Tomēr, viņaprāt, lai gan optimisms ir laba lieta, taču varbūtība, ka spēcīga ekonomikas izaugsme var pastāvēt zemas inflācijas un procentu likmju vidē, ir diezgan neliela. "Kas notiek, ja mēs nedaudz pavirzām pieņēmumus tuvāk vēsturiski un teorētiski "pieņemamākiem"? Uzņēmumu vērtējumu "matemātika" liecina, ka akciju tirgus dalībniekiem 2023. gadā jārēķinās ar iespējamām S&P500 indeksa vērtībām ap 3500 punktiem, ja no ekonomikas lejupslīdes izdosies izvairīties. Indeksa vērtībām tuvāk 3100 punktiem, ja recesija būs "maiga" un ar indeksa cenām ap 2400 (2020. gada Covid-19 krīzes līmeņi), ja ekonomikas recesija būs dziļa," uzskata eksperts.

Kā investoram mums gribas nopirkt aktīvus ar zemākiem novērtējumiem un par zemākām cenām, kas mums sniegs vislabāko ilgtermiņa atdeves potenciālu, bet vienlaikus mēs nevēlamies pārdzīvot cenu nokļūšanu tajos līmeņos. Strupka pauda, ka parasti labākais minējums ir tāds, ka tirgus nokļūs kaut kur pa vidu jau minētajiem variantiem.

"Neatkarīgi no tā, kurš scenārijs beigās piepildās, risks, ka 2023. gadā portfeļu peļņa būs negatīva, ir diezgan liels. Tomēr ir jāatceras, ka beigās "uzvar" tas investors, kuram grūtos laikos izdodas izvairīties no neatgriezeniskiem zaudējumiem," sacīja "Signet Bank" investīciju eksperts. 

Stratēģiska portfeļa "kopšana" un regulāra "ravēšana"

Risku pārvaldīšanu un investīcijas savā ziņā var salīdzināt ar dārzkopību. "Pavasarī pienāk laiks apstrādāt zemi un stādīt sēklas vasaras ražai. Protams, jālaista, jāmēslo un jārauj nezāles, pretējā gadījumā dārzs neaugs. Vasarā ir laiks novākt daļu no ražas un veikt tās "rotāciju" rudens ciklam. Beigās arī rudens kultūras būs jāvāc, pirms atnāk ziemas sniegi. Lai gan daudzi investori labi "ierīko dārzu", viņi bieži aizmirst novākt ražu. Tas noved pie tā, ka raža "pūst uz koka"," klāstīja Strupka.

Viņaprāt, būt labam dārzniekam nav atkarīgs no veiksmes, bet gan no rūpīgi plānotām darbībām, kas nodrošinās dārza ierīkošanu un uzkopšanu, ražas novākšanu un dārza pārstādīšanu. Un to pašu var attiecināt arī uz finanšu tirgiem un investīcijām:

1. Sagatavojiet augsni - uzkrājiet pietiekami daudz naudas, lai izveidotu labi diversificētu portfeli;

2. Stādiet atbilstoši sezonai - aktīvu alokācijām ir jābūt atbilstošām esošam tirgus ciklam;

3. Laistiet un mēslojiet - regulāri pievienojiet portfelim skaidru naudu, kuru izmantosiet, kad pienāks labi ieguldījumu brīži

4. Raujiet nezāles - pārdodiet zaudētājus un atpalicējus, kuri samazina ienesīgumu;

5. Vāciet ražu - prātīgi un laicīgi fiksējiet peļņu;

6. Stādiet vēlreiz atbilstoši sezonai - pievienojiet jaunas investīcijas vai mainiet alokācijas īstajā laikā.

Vienlaikus "Signet Bank" eksperts uzskata, ka jāsāk gatavoties pirmajam ziemas aukstumam jeb ekonomikas lejupslīdei jau šobrīd.

Ja tas, kā dabā mainās gadalaiki, visiem ir skaidrs, tad finanšu tirgos sezonas nosaka tehniskās un ekonomiskās konstrukcijas, bet "cikli" ir vairāk atkarīgi no uzņēmumu novērtējumiem. Pēc Strupkas teiktā, pašlaik minētās konstrukcijas brīdina, ka esam vēlā rudenī, ziemai tuvojoties. "Tāpēc jau tagad jārīkojas, lai sagatavotos pirmajam ziemas aukstumam jeb ekonomikas/tirgus lejupslīdei. Jau šobrīd var "iztīrīt" savu portfeli – esiet striktāki ar "stop-loss" līmeņiem un nodrošiniet portfeli pret ievērojamu tirgus kritumu," uzsvēra eksperts.

Viņš arī aicināja fiksēt peļņu pozīcijās, kas bijušas lielas ieguvējas, un pārdot atpalicējus un zaudētājus, kā arī palielināt skaidrās naudas pozīcijas (vai depozītus un zemā riska obligācijas ar īso dzēšanas termiņu), tādējādi līdzsvarojot portfeli. "Padomājiet par to, kurām nozarēm, aktīviem un tirgiem veicas labāk ekonomiskajā vidē, kuru, jūsuprāt, piedzīvosim 2023. gadā!" norādīja Strupka.

Viņš arī atklāja, ka atbilstoši "Signet Bank" prognozēm pie visa notiekošā (un varbūtībām) obligācijas un arī dārgmetāli būs vislielākie ieguvēji 2023. gadā.

Tomēr cerības ir

Savukārt "SEB Investment management" valdes priekšsēdētājs, SEB pensiju plānu pārvaldnieks Jānis Rozenfelds atzīmēja, ka finanšu tirgus "bez plusiem un mīnusiem nav iedomājams". Tas nozīmē, ka bez ievērojamiem kritumiem nebūtu ievērojamu kāpumu.

"Ļoti labi šo "viļņošanos" varam novērot pēdējos piecos gados, kad labam gadam seko sliktāks gads un otrādi. 2018. un 2020. gads neiepriecināja, savukārt 2019. un 2021. bija visai pozitīvi. Ja pieņemam, ka šāda pozitīvo un negatīvo gadu ķēde turpināsies, tad pēc neveiksmīgā 2022. gada nākamajam vajadzētu būt pozitīvam. Labā ziņa – neskatoties uz šīm svārstībām, kopumā Latvijas pensiju 2. līmeņa plānu ilgtermiņa rezultāti ir pozitīvi gan 10, gan 15 gados," klāstīja Rozenfelds.

Šo pašu tendenci var novērot arī pasaules akciju tirgus indeksos – gan ASV, gan Eiropā. Pēdējos piecus gadus katru gadu ir izteikti atšķirīga cenu dinamika un virziens, taču ilgtermiņa tendences ir pozitīvas.

Tieši asie notikumu pavērsieni ir kļuvuši par pēdējās piecgades vizītkarti. Piemēram, ja apskatām laika posmu no 2011. līdz 2017. gadam Latvijas pensiju 2. līmeņa plānos un salīdzinām to ar pēdējiem pieciem gadiem, varam redzēt, ka virzienu maiņa un dinamika bijusi daudz neizteiksmīgāka. Savukārt pēdējā piecgade ir bijusi notikumiem bagātāka, kas ir veicinājis straujākas finanšu tirgus svārstības abos virzienos. Kā piemērus šādiem notikumiem viņš minēja iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa centienus mainīt ilgstoši pastāvošo status quo tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu, Covid-19 pandēmiju, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā. 

"2022. gads iesākās ar nozaru rotāciju - tika pārtraukts pandēmijas laika izrāviens tehnoloģiju uzņēmumu akcijām - un turpinājās ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Paralēli centrālās bankas būtiski mainīja savu politiku, paaugstinot bāzes procentu likmes, lai iegrožotu augsto inflāciju. Rezultāts – teju viss gads, izņemot martu, jūliju, oktobri un novembri, ir bijis negatīvs," klāstīja Rozenfelds.

"Pievēršoties 2023. gada prognozēm, pagaidām nav pamata uzskatīt, ka tas būs veiksmīgs tikai tāpēc, ka 2022. gads bija neveiksmīgs. Joprojām daudzi no lielajiem jautājumiem, kas ietekmējuši finanšu tirgus pēdējos gados, nav atrisināti," atzina "SEB Investment management" valdes priekšsēdētājs. 

Vienlaikus viņš norādīja, ka 2022. gada 4. ceturksnis tomēr vieš cerības, jo:

  • divi no trim mēnešiem akcijām bija pozitīvi;
  • obligāciju likmju straujais kāpums var veicināt lielāku atdevi nākotnē;
  • ir pazīmes, ka inflācija kaut nedaudz sāk mazināties;
  • pieaug Rietumvalstu atbalsts Ukrainai un mazinās Eiropas atkarība no Krievijas energoresursiem (te palīdz arī salīdzinoši siltie laika apstākļi);
  • eiro un dolāra attiecības savā ziņā ir "normalizējušās".

Kā vēl vienu pozitīvu faktoru viņš minēja to, ka pensiju pārvaldnieki veic arvien vairāk ieguldījumu ar pievienoto vērtību – piemēram, ieguldījumus Baltijas uzņēmumos un infrastruktūrā, ieguldījumus Latvijas mežos un ieguldījumus, kas vērsti ilgtspējas virzienā. "Tās ir tendences, kas attīstījās pakāpeniski, bet noteikti ir uz palikšanu," uzskata eksperts.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu