Vēlēšanu organizēšanai nauda bieži tiek piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas parāda, ka pret vēlēšanām Latvijā izturamies kā pret neprognozējamām dabas katastrofām, otrdien, 24. janvārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē sacīja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Komisijas sēdē norisinājās plašāka diskusija par ar vēlēšanu organizēšanu saistītajiem jautājumiem, tajā skaitā, cik nopietnas ir nu jau aizejošā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sastāva aktualizētās informācijas tehnoloģiju (IT) jomas problēmas un kā to risināšanā varētu iesaistīties citas valsts pārvaldes institūcijas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols cita starpā atzīmēja, ka CVK ir vērsusi uzmanību, ka bez nepieciešamajiem resursiem neredz iespēju izveidot nepieciešamo sistēmu vietējo pašvaldību referenduma nodrošināšanai līdz 2024.gadam, kad stāsies spēkā attiecīgais regulējums. Jāizlemj šajā situācijā praktiski darīt, norādīja VARAM amatpersona.
Ozols arī pauda, ka IT jomā CVK būtu jāpaliek pienākumam veidot stratēģisko redzējumu, savukārt IT atbalsta funkcijas kādā mērā varētu deleģēt kādai citai iestādei valsts pārvaldē.
Komisijas sēdē izskanēja arī Pārresoru koordinācijas centra (PKC) redzējums, kurā cita starpā diskusijai piedāvāts, ka tehnisko nodrošinājumu jāpabeidz izstrādāt vismaz trīs līdz sešus mēnešus pirms vēlēšanām.
To komentējot, IeM valsts sekretārs Trofimovs vērsa uzmanību, ka IT drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" skaidri norāda, ka, lai testētu attiecīgas IT sistēmas drošību, nepieciešami seši mēneši.
IeM amatpersona skaidroja, ka vēl pirms tam atbilstoši Saeimas lēmumam jāpiešķir finansējums, tad jāuzraksta sistēmas specifikācijas nosacījumi un jāveic iepirkuma procedūra, tāpat vēl pusgads nepieciešams sistēmas izveidošanai.
Līdz ar to drošas IT sistēmas izveidošanai un drošības pārbaudei nepieciešams vismaz pusotrs, tomēr praktiski runa ir par divu gadu termiņu, secināms no Trofimova paustā.
Vairāki deputāti komisijas sēdē norādīja uz savu redzējumu par to, kā CVK tālāk strādāt. Atbildot uz deputātes Skaidrītes Ābramas (P) jautājumu par Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) gatavību palīdzēt vēlēšanu komisijai, VRAA Informācijas sistēmu attīstības departamenta direktore Egita Rudzīte pauda gatavību palīdzēt šajos ļoti komplicētajos IT jomas jautājumos.
VRAA sīkāk šos jautājumus pārrunās arī ar "savu" VARAM.
Komisijas sēdē neizdevās sākt skatīt CVK sagatavotos grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, jo CVK priekšsēdētājas vietas izpildītājs, CVK priekšsēdētājas vietnieks norādīja, ka tos bez viņa ziņas komisijai izsūtījis cits CVK loceklis.
Deputāti uz to reaģēja, norādot, ka labāk sagaidīt drīzumā gaidāmā jaunā CVK sastāva apstiprināšanu un darbības sākumu, kad arī varētu skatīt iespējamos grozījumus, - tad arī nebūs neskaidrība, vai informācijas sniedzējam komisijai ir vai nav atbilstošs deleģējums jeb tiesības ziņot CVK vārdā.
Komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norādīja, ka šodien prezentācijās un diskusijās izskanējusī informācija būs noderīga, lai deputāti šos jautājumus apspriestu arī savās frakcijās.