Lai kaut kā spētu aizlāpīt robus, kas radušies Krievijas valsts budžetā, Putina režīms cenšas teju trīskārtīgi palielināt ārvalstu valūtas rezervju pārdošanas apjomus. Galvenais iemesls tam ir pieaugošie eksporta ierobežojumi, kā arī straujš peļņas kritums no energoresursu pārdošanas, vēsta “Bloomberg”.
Krievijas Finanšu ministrija piektdien paziņojusi, ka tā ir spiesta pārdot ārvalstu valūtas rezerves 2,3 miljardu dolāru vērtībā. Tās pārdošanas periods būs no 7. februāra līdz 6. martam. Ņemot vērā oficiālo informāciju, šis “steidzamais pasākums” tiek īstenots kā “budžeta mehānisms ekonomikas aizsardzībai pret naftas cenu kritumu”.
Tāpat Krievijas Finanšu ministrija izteikusi neapmierinātību par to, ka Rietumvalstis bloķē Krievijas eksportu, kā arī ir noteikušas cita veida sankcijas. Šī iemesla dēļ Krievijai nākas pārdot rezerves, kas ir denominētas Ķīnas juaņās.
“Liela daļa ārējo valūtas rezervju ir iesaldētas, ņemot vērā Eiropas un ASV noteiktās sankcijas. Respektīvi – Krievija nevar piekļūt savām eiro un dolāru rezervēm. Tādēļ juaņas no Labklājības fonda ir galvenais aktīvs, ko Krievija joprojām var izmantot pārdošanai, lai segtu budžeta zaudējumus,” norādīts Krievijas Finanšu ministrijas paziņojumā.
Aģentūra “Bloomberg” ziņo, ka Krievijas budžetam lielu kaitējumu nodara arī fakts, ka Krievija sev “draudzīgajām” valstīm ar lielām atlaidēm pārdod “Urals” markas jēlnaftu. Pieprasījums pēc jēlnaftas ar Krievijas noteiktajām atlaidēm pieaudzis pēc tam, kad Rietumvalstis noteikušas cenu griestus Krievijas naftai.
Tieši tādēļ Krievijas budžetā ir ievērojami sarukuši nodokļu ieņēmumi. Jāatgādina, ka pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā tieši energoresursu pārdošana Eiropai bija galvenais Krievijas ienākumu gūšanas avots, kas valsts budžetam nodrošināja ievērojamu budžeta pārpalikumu.
Krievijai sākot karu Ukrainā, Rietumvalstis noteica pret agresorvalsti virkni sankcijas, tostarp pret enerģētikas sektoru. Tādēļ Krievija pēdējā gada laikā zaudējusi savu galveno energoresursu noieta tirgu – Eiropu, kas licis zaudēt ļoti lielus ienākumus. Tādēļ Krievija pārdod savu naftu un gāzi Āzijas valstīm, tostarp Ķīnai un Indijai, kuras to iegādājas ar ļoti lielām atlaidēm, kas Krievijai nav izdevīgi.
