Foto ⟩ Saeima nodod izskatīšanai komisijās 2023. gada valsts budžetu

Tāpat izskatīšanai komisijās Saeima šodien nodeva saistītos grozījumus Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja gan uz 710 miljonu eiro piešķiršanu jaunām prioritātēm, gan arī uz vēl vairākiem simtiem miljonu piešķiršanu, lai turpmākajos gados īstenotu ekonomikas transformāciju.

Ekonomikas transformācijā svarīgākās prioritātes ir valsts drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēku veselība, atzīmēja Reirs, kurš norādīja arī uz gaidāmajiem papildu uzkrājumiem sociālajā budžetā, kas dos pārliecību senioriem, ka pensiju budžets ir drošs, skaidroja Reirs.

Budžeta komisijas vadītājs arī pauda, ka ES līdzekļu investīcijas 2023.gadā veidos pamatu ekonomiskajai attīstībai.

Savukārt opozīcijas deputāts Andris Šuvajevs (P) aicināja balsot pret valsts budžeta 2023.gadam projektu, jo valdība neesot izdarījusi galveno uzdevumu, kas ir sagatavot budžeta likumprojektu atbilstoši visiem esošajiem izaicinājumiem. 2023.gada budžets neatšķiras no iepriekšējā, bet tam vajadzēja iezīmēt būtiskas izmaiņas ne tikai drošības jomā. Neesot skaidrs, kas ir valdības interpretācija par esošo ekonomisko situāciju, pauda "Progresīvo" deputāts.

Tāpat pastāvot vairākas nesakritības ar valdības deklarācijā ierakstītajiem vārdiem un šī budžeta skaitļiem. Kā piemēru Šuvajevs minēja veselības aprūpes finansējumu - deklarācijā rakstīts, ka izdevumiem no kopējā budžeta jāsastāda 12%, bet likumprojektā tie ir 10,8%. "Progresīvo" ieskatā, tas nozīmē veselības sistēmas tālāku privatizāciju un līdz ar to nevienlīdzības palielināšanu.

Šuvajevs no tribīnes uzsvēra, ka lēmumu pieņemšanas process par budžetu nav bijis caurskatāms, piešķirtie finansējumi nav balstīti nopietnos apsvērumos, bet gan tapuši uz politiskās vienošanās pamata. "Progresīvie" arī uzskata, ka Saeima nespēs būtiski ietekmēt budžeta galīgo izskatu.

Šodien debates raisījās arī par budžeta pakotnes grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas izstrādāti, lai paaugstinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā.

Grozījumi paplašinās atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktas kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziska persona citā ES dalībvalstī un reģistrē Latvijā.

Pret šiem grozījumiem iebilda deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka vienīgie, kas cietīs no šīs likuma normas, būs godprātīgie nodokļu maksātāji, kas gribēs aizbraukt vai nu uz Vāciju vai citur nopirkt automašīnu. Likumprojekts nesasniegs savu mērķi vērsties pret ēnu ekonomikas darboņiem, kuri atradīs citus veidus, kā turpināt darboties, atzīmēja opozīcijas parlamentārietis.

Iebildumus pret šiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā pauda arī deputāts Ainārs Šlesers (LPV), kurš norādīja, ka tas negatīvi skars cilvēkus, kuri par pēdējo naudu nopērk automašīnu, piemēram, ģimenes vajadzībām. "Mēs gribam šos cilvēkus padarīt par noziedzniekiem potenciāliem," tā likumprojektu kritizēja Šlesers.

Tā kā Šlesers savu viedokli pauda debašu sadaļā, kurā tiesības ir uzstāties tikai likumprojekta atbalstītājiem, opozīcijas politiķis izpelnījās aizrādījumu no Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS), ka Šlesers rupji pārkāpjot Saeimas Kārtības rulli. Smiltēns atgādināja, ka uz šo Kārtības ruļļa normu par debašu kārtību jau vairākkārtīgi ir vērsis konkrētā deputāta uzmanību.

Saskaņā ar Kārtības rulli pie nodošanas komisijām tiesības debatēt ir kopā diviem deputātiem - vienam "par" un vienam "pret". Savukārt debatēt pēc būtības katram parlamentārietim ir iespēja, kad likumprojekts Saeimā tiek skatīts konceptuāli jeb pirmajā lasījumā.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš valdības sēdē uzsvēra, ka 2023.gada valsts budžeta izdevumu daļa ir lielākā Latvijas vēsturē. Kopumā Latvijas valsts budžetos līdz šim izdevumi ir bijuši 162 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajās nedēļās preses konferencē pēc valdības sēdes Ašeradens sacīja, ka budžets sagatavots pēc makroekonomiskajām prognozēm, kuras tapušas lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr šī gada janvāra un februāra sākuma situācija "rada labu pamatu domāt, ka šis budžets izpildīsies", teica Ašeradens.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Izdevumu palielinājums 1,383 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 181,1 miljona eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022.gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.

Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību valdība apņēmusies īstenot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un vairākus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.

Pēc plašām diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem valdībā, 2023.gada valsts budžetā piedāvāts īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu.

Jaunām valdības prioritātēm paredzēti līdzekļi 710 miljonu eiro apmērā. Papildu pasākumu īstenošanai 2023.gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā. Tāpat kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti arī budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot nepieciešamo finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Tāpat ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības spēju stiprināšanai un atbalstam Ukrainai ir paredzēti 354 miljoni eiro.

Izglītības jomā 2023.gada budžetā 61,6 miljoni eiro paredzēti atalgojuma palielināšanai pedagogiem. Pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme noteikta 1070 eiro apmērā (iepriekš 970 eiro). Savukārt no šā gada 1.septembra vispārējās izglītības iestāžu pedagogu zemākā algas likme tiks palielināta līdz 1080 eiro par 36 stundām. Lai sagatavotos pārejai uz mācībām latviešu valodā, ieviestu valsts pārbaudes darbus STEM jeb dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmu mācību priekšmetos un palielinātu atlīdzību asistenta pakalpojuma sniedzējiem, kā arī nodrošinātu brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem, papildus paredzēti 8,6 miljoni eiro.

Augstākās izglītības un zinātnes jomā piešķirts papildu finansējums 31,8 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākās izdevumu pozīcijas paredzētas zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektiem un valsts pētījumu programmas īstenošanai, kā arī pasaules līmeņa tenūras profesūras veidošanai, finansēšanas modeļa maiņai augstskolās un paaugstinātām mērķstipendijām kvalificētu pedagogu nodrošināšanai skolās. Savukārt sporta jomas atbalstam tiks novirzīti 5,6 miljoni eiro.

Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus paredzētais finansējums sasniedz 85,8 miljonus eiro. Tas paredz uzlabojumus onkoloģijas jomā - plašākas diagnostikas iespējas, paliatīvās aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu pacientiem mājās, specializētas pārtikas nodrošināšanu un jaunu onkoloģijas medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā. Tāpat paredzēts turpināt esošo terapiju pacientiem un pārskatīt apmaksas tarifus.

Turpināsies iepriekšējos gados aizsāktais darba samaksas palielinājums ārstiem, māsām, māsu palīgiem un citām ārstniecības personām, primāri rūpējoties par zemākās darba samaksas saņēmējiem. Tāpat paredzēti uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, piemēram, kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksa bērniem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī kompensējamo zāļu apmaksa cistiskās fibrozes pacientiem.

Paredzēts veidot inovāciju fondu agrīnas stadijas pētniecības projektiem ar komercializācijas potenciālu, attīstīt jaunuzņēmumu ekosistēmu un darba tirgus vajadzībām atbilstošu cilvēkkapitālu. Plānots turpināt mājokļu garantiju atbalsta programmu un atbalsta programmu "Balsts", tam atvēlot trīs miljonus eiro. Tāpat plānots nodrošināt finanšu pieejamību uzņēmumiem, īstenojot investīciju fondu uz eksportu vērstu lielu investīciju projektu attīstībai un eksporta darījumu apdrošināšanai Latvijas uzņēmumiem. Tam paredzēti līdzekļi 12,19 miljonu eiro apmērā.

Papildu finansējums paredzēts arī labklājības jomā. Tiks palielināts minimālo ienākumu atbalsts, proti, minimālo ienākumu līmenis mainīsies katru gadu atbilstoši sociālekonomiskajiem rādītājiem, paredzot atbalstu mazāk aizsargātākajiem valsts iedzīvotājiem - minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pamata sociālās palīdzības pabalstu saņēmējiem. Tiks palielināta atlīdzība asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, kā arī mazinātas rindas tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai.

Iekšlietu jomā 24 miljoni eiro paredzēti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai. 23,1 miljons eiro tiks novirzīts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljoni eiro - austrumu robežas infrastruktūras izveidei. Vēl 4,7 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunu telpu iekārtošanai Valsts policijai.

Šogad ir Dziesmu svētku 150.gadadiena, tāpēc jubilejas gadā valdība ir vienojusies par papildu finansējumu svētku sekmīgai norisei. Tāpat rasts risinājums Kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumam un prognozējamībai, sasaistot to ar nodokļu ieņēmumiem.

Prioritārajam virzienam "Drošība" vidējā termiņā ir paredzēts papildus finansējums vairāk kā 1,1 miljarda eiro apmērā, tostarp ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai 2023.gadam plānoti 354,1 miljons eiro (0,8% no IKP), 2024.gadam - 384,5 miljoni eiro (0,9% no IKP) un 2025.gadam- 350,6 miljoni eiro (0,7% no IKP).

Galvenās papildus izdevumu pozīcijas 2023.-2025. gadiem ir pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei paredzētie 600 miljoni eiro, līdzekļi speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei 166,3 miljonu eiro apmērā, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo - katastrofu pārvaldības centru izbūvei - paredzētie 103,2 miljoni eiro, valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei - 77,6 miljoni eiro.

Tāpat Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un atbalstam Ukrainas rekonstrukcijai plānoti 77 miljoni eiro, kiberdrošības stiprināšanai, kā arī iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā - 40,1 miljons eiro, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību nodrošināšanai ar atbilstošām telpām, kā arī piemaksām par darbu svētku dienās amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm - 19,3 miljoni eiro.

Prioritārajiem pasākumiem ārpolitikas jomā 2023.-2025.gadam iezīmēts papildus finansējums 62,3 miljonu eiro apmērā.

Prioritārajam virzienam "Izglītība" vidējā termiņā tiek novirzīts finansējums vairāk kā 170 miljonu eiro apmērā (45,1 miljoni eiro 2023.gadam, 60,3 miljoni eiro 2024.gadam un 67 miljoni eiro 2025.gadam). Finansējums paredzēts galvenokārt augstākajai izglītībai, zinātnei un pētījumiem, sadārdzinājuma kompensēšanai un dabaszinātņu mācību procesa attīstīšanai.

Prioritārais virziens "Enerģētika" pamatā tiek finansēts no ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma palīdzības. Līdz ar to valsts budžeta papildus ieguldījumi pašreizējā posmā ir relatīvi nelieli. Būtiska daļa no šīm vajadzībām nepieciešamā valsts budžeta finansējuma tiek segtas no AS "Latvenergo" dividendēm. Tāpēc, lai arī enerģētika ir viena no valdības deklarācijas prioritātēm un līdz ar to arī vidēja termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens, šajā likumā papildus piešķirtais finansējums no fiskālās telpas ir relatīvi neliels un paredzēts pētījumiem šajā nozarē - viens miljons eiro 2023.gadā un pieci miljoni eiro 2024. un 2025.gadā.

Prioritārais virziens "Konkurētspēja" ir saistīts ar uzlabojumiem daudzās jomās - finanšu sektora politika, fiskālā politika, valsts budžeta sagatavošana un pašvaldību finanšu sistēma, nodokļu politikas un nodokļu administrēšana, publiskā pārvaldes un investīcijas, uzņēmējdarbība un investīciju vide, mājokļi, cilvēkkapitāls un nodarbinātība, satiksme, zemkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, reģionālā attīstība, vide un digitalizācija, reģionālās attīstības politika, uz reģiona atšķirībām un iespējām mērķēta investīciju politika, valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, datu drošība un datu ekonomikas attīstība.

Šim prioritārajam virzienam vidējā termiņā tiek novirzīts papildus finansējums 367 miljonu eiro apmērā (2023.gadam - 71,2 miljoni eiro, 2024.gadam - 148,5 miljoni eiro, 2025.gadam - 147,5 miljoni eiro).

Lai sāktu reindustralizācijas procesu un nodrošinātu finanšu pieejamību uzņēmumiem, kas plāno veikt lielus investīciju projektus, ir izveidots Investīciju fonds, kura darbība un sniegtās iespējas pievienotās vērtības ķēdes radīšanai tautsaimniecībā ir pierādījušas nepieciešamību paplašināt fonda darbības apmēru. Lai kāpinātu atbalsta programmas darbību un spēcinātu tautsaimniecības konkurētspēju, Ministru kabinets fondam ir piešķīris papildu finansējumu 10 miljonus eiro 2023.gadam un 30 miljonus eiro gan 2024.gadam, gan 2025.gadam.

Prioritārajam virzienam "Dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība" tiek novirzīts otrais lielākais finansējuma palielinājums pēc prioritārā virziena "Drošība". Šim prioritārajam virzienam vidējā termiņā tiek novirzīts papildus finansējums vairāk nekā 600 miljonu eiro apmērā (2023.gadam - 161,5 miljoni eiro, 2024.gadam - 223,2 miljoni eiro, 2025.gadam - 224,9 miljoni eiro). Absolūti lielākā daļa no tā tiek piešķirta veselības nozarei, tam seko valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana un atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai.

Likumprojekts "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" paredz, ka tiek pilnveidota ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģija, tas ir, minimālo ienākumu sliekšņi nav zemāki par 20% no ienākumu mediānas, un tiek regulāri pārskatīti.

Šī gada jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023.gada 1.jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024.gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī. Likumprojektā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai ir paredzēti 10,3 miljoni eiro 2023.gadā un 20 miljoni eiro turpmākajos gados.

Būtiskākais papildus finansējums veselības nozarē ir piešķirts šādiem pasākumiem - 166,2 miljoni eiro ārstniecības personu atalgojumam, personāla pieejamības uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un vispārējās aprūpes māsas profesijas ieviešanai, tai skaitā māsu nodarbinātības profesijā veicināšanai, 110 miljoni eiro - veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai, bet 45 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

Šogad pirmo reizi valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvars tiek apvienots, vienā likumā nosakot galvenos budžeta rādītājus ne tikai 2023.gadam, bet arī 2024. un 2025.gadam.

Finanšu ministrija pagājušā gada nogalē aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025.gadam. Rādītāji tika aktualizēti, ņemot vērā IKP dinamiku pirmajos trīs pērnā gada ceturkšņos, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs šogad. Prognozes ir izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos.

Atbilstoši aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kā arī ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu nozarēm, tika aktualizētas vispārējās valdības budžeta bilances. Vispārējās valdības budžeta deficīts no 4,2% no IKP 2023.gadā turpmākajos gados samazināsies līdz 2,3% no IKP 2024.gadā un 2% no IKP 2025.gadā.

Latvijas ekonomikas attīstību visbūtiskāk ietekmē situācija tās galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, no kurām liela daļa ir starp Krievijas kara un cenu kāpuma visvairāk skartajām valstīm. 2023.gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%, savukārt 2024. un 2025.gadā IKP pieaugums prognozēts 3% līmenī. Līdz šim ekonomikas izaugsme ES valstīs 2022.gada laikā ir bijusi augstāka, nekā tika prognozēts uzreiz pēc kara sākuma un straujā energoresursu cenu lēciena, un spēcīgāka negatīvā ietekme vairāk būs jūtama 2023.gada pirmajā pusē.

Inflācijas prognoze 2022.gadam ir 17,3% un 2023.gadam ir 8,5%, kas ir attiecīgi par 0,8 un diviem procentpunktiem vairāk nekā augusta prognozē. Augstāka inflācijas prognoze ir saistīta galvenokārt ar energoresursu, it īpaši dabasgāzes un ar to saistīto siltumenerģijas cenu kāpumu, kā arī pārtikas cenu palielināšanos un spēcīgākiem otrās kārtas efektiem. Nākamajos gados inflācijas spiediens mazināsies, un līdz 2025.gadam tā stabilizēsies 2% līmenī. Lai samazinātu inflāciju, centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka ir sākusi palielināt procentu likmes. Tādējādi ir jāspēj salāgot monetāro un fiskālo politiku tā, lai maksimāli mazinātu inflācijas straujo kāpumu.

Budžeta un vidēja termiņa ietvara sagatavošanas procesā notika diskusijas arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir parakstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols.

Šogad pašvaldības savos budžetos nodokļu ieņēmumus var plānot par 22,5% jeb 369,9 miljoniem eiro vairāk, nekā tas bija 2022.gadā. Vienlaicīgi valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2023.gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Ir panākta vienošanās 2023.gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību. Visām pašvaldībām 2023.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums, vidēji 15,2% apmērā, salīdzinot ar 2022.gadam plānoto. Valdība ir arī sagatavojusi priekšlikumu piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām ir ierobežotākie finanšu resursi un zemākais pieaugums pret iepriekšējo gadu. Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir paredzēta 0,9 miljonu eiro apmērā, ko piedāvāts sadalīt septiņām pašvaldībām pēc skaidri definētiem kritērijiem.

Ikgadējā Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai.

Šī gada budžetā paredzēts, ka AS "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2023.gadā (par 2022. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 129 544 780 eiro, 2024.gadā (par 2023. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 89 502 255 eiro un 2025.gadā (par 2024. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 88 293 148 eiro.

Tāpat noteikts, ka VAS "Latvijas valsts meži" ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2023.gadā (par 2022. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 162 510 081 eiro, 2024.gadā (par 2023. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 55 862 161 eiro un 2025.gadā (par 2024. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 58 574 208 eiro.

Noteikts, ka AS "Augstsprieguma tīkls" ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024.gadā (par 2023. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 14 014 067 eiro un 2025.gadā (par 2024. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 14 676 376 eiro.

VAS "Latvijas loto" ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2023.gadā (par 2022. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 448 320 eiro, 2024.gadā (par 2023. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 635 200 eiro un 2025.gadā (par 2024. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 636 480 eiro.

Savukārt VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2023.gadā (par 2022. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 4 069 009 eiro, 2024.gadā (par 2023. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 725 094 eiro un 2025.gadā (par 2024. pārskata gadu) 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 3 365 105 eiro.