Pastāv būtiski riski Eiropas Savienības (ES) fondu un ES Atveseļošanas fonda (AF) investīciju plāna izpildē, kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, secināts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.
Skatot abu plānošanas periodu ES fondu programmu un AF plāna ieviešanai paredzēto valsts budžeta izdevumu izpildi, FM secina, ka 2022.gadā bija kritiski nepietiekams veikto investīciju apjoms, salīdzinot ar budžeta likumā iekļautajām prognozēm - izpilde vien 52,6% no plānotā jeb 618 miljoni eiro.
FM ziņojumā uzsvērts, ka tas signalizē par iespējamiem būtiskiem riskiem investīciju plāna izpildē kopumā un rada būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo valsts budžeta izdevumos ikgadēji rezervētā finansējuma neizpildes negatīvi ietekmē aprēķinus par ikgadējā budžeta plānošanā pieejamo fiskālo telpu.
Kopējā valsts budžeta izdevumu plūsma līdz AF un ES fondu ieviešanas perioda beigām, lai spētu sekmīgi piesaistīt Latvijai investīcijām nepieciešamos ES līdzekļus pilnā apmērā, norāda uz nepieciešamu ārkārtīgi intensīvu periodu turpmākos gados, teikts FM ziņojumā. Līdz šim vēsturiski būtiski lielākie ES līdzfinansētie izdevumi būtu tieši 2023.-2026. gados. Nozīmīgs fakts būs iesaistīto pušu kapacitāte, tostarp būvniecības sektora spēja fokusēt prioritātes, mobilizēt resursu, veiksmīgi "vadot" negatīvos riskus.
FM ziņojumā teikts, ka 2023.gadā paredzēti 1,3 miljardu eiro valsts budžeta izdevumi investīcijām kopā abu plānošanas periodu ES fondu un AF plāna ieviešanai - šī ambiciozā mērķa sasniegšana ir viens no būtiskākajiem izmērāmiem ministriju darba rezultātiem 2023.gadā.
Vienlaikus 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas perioda šī gada janvārī ministriju un Valsts kancelejas kā atbildīgo iestāžu izstrādātās indikatīvās budžeta izdevumu prognozes norāda uz kritiski zemu jauno investīciju sākšanas un īstenošanas tempu - iestādes prognozē maksājumus projektos vien par pusi no 2023.gada budžeta likumā pieejamiem 200 miljoniem eiro, tas ir, budžeta neizpilde un neizmantotas iespējas 2023.gadā būtu 95 miljonu eiro apmērā. FM uzsver, ka tas nav pieļaujams un šādi nav plānojams jau gada sākumā.
Lai pārrunātu iespējamos risinājumus ES fondu 2021.-2027.gada perioda investīciju ieviešanas tempa kāpināšanai, FM šī gada janvāra otrajā pusē organizēja sanāksmes ar atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi (Centrālo finanšu līgumu aģentūru), tika rasti atsevišķi pasākumi investīciju plūsmas uzlabošanai, vienošanās par mērķtiecīgu, pastiprinātu un koordinētu uzraudzību prognožu izpildei, riskiem, risinājumiem un starpinstitūciju fokusētu sadarbību, kad nepieciešams.
Tomēr FM uzsver, ka joprojām atsevišķās nozarēs, piemēram, īpaši Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas politikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas pārziņā esošās investīciju jomās iestādes līdz šim vēl nav radušas pietiekami labus risinājumus, lai 2023.gadā jau tiktu veikti budžeta izdevumi investīcijām vismaz proporcionāli ES fondu piešķīruma sadalījumam programmā, kā paredzēts budžeta likumā.
Savukārt FM ieskatā pozitīvi vērtējama aktuālākā Ekonomikas ministrijas prognoze par savā pārziņā esošām investīcijām - tā ir ievērojami intensīvāka, kam pamatā, galvenokārt, ir ātrāk izstrādātie investīciju nosacījumi, ātrāk uzsākamas atlases un specifisks ieviešanas veids finanšu instrumentos.
Papildu kritisks faktors nepieciešamībai intensificēt 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas periodu investīciju plūsmas ir ES regulējums - programmas ietvaros ir jāizpilda Eiropas Komisijas (EK) pieprasāmo izdevumu minimālais apmērs kumulatīvi 2025.gadā un ikgadēji līdz 2030.gadam, lai nezaudētu ES fondu "piešķīrumu" proporcionāli. Atbilstoši ministriju un Valsts kancelejas 2023.gada 25.janvāra prognozēm deklarējamo izdevumu minimālais apjoms varētu būt vien ar nelielu rezervi pie nosacījuma, ja visi prognozētie izdevumi tiek deklarēti EK bez laika nobīdes.
Ņemot vērā minēto, FM uzsver, ka iesaistītajām iestādēm jāveicina investīciju nekavējoša uzsākšana, naudas plūsmas intensificēšana, veicot nepieciešamās proaktīvās darbības, lai veicinātu gan ieguldījumu ieplūšanu tautsaimniecībā, gan saistību izpildi atbilstoši ES normatīvajiem regulējumiem.
FM norāda, ka iestādēm jāmobilizē resursi, jārod risinājumi, lai 2023.gadā tiktu izmantoti paredzētie 1,3 miljardi eiro budžeta izdevumos kopā abu plānošanas periodu ES fondu un AF plāna ieviešanai, gan atsevišķi dalot pa avotiem. Atbildīgajām iestādēm jāizstrādā arī ikmēneša budžeta plūsmu plāni, lai sekotu līdzi izpildes datiem un proaktīvi veiktu nepieciešamās korekcijas darbības.
Finanšu ministrs ir pārrunājis un vienojies ar ministriem, kuri ir atbildīgi par nozīmīgāko ES fondu piešķīruma daļu, par turpināmu rūpīgu darbu finanšu plūsmas izpildes uzlabošanai līdz 2023.gadā budžeta likumā plānotajam.
FM arī turpmākajos ikmēneša ziņojumos koncentrēti informēs par ES fondu un AF būtiskajām aktualitātēm un turpmāk detalizētāk arī par 2023.gada budžeta izdevumu izpildi, lai nodrošinātu operatīvo un politisko uzraudzību, nepieciešamības gadījumā lemjot par turpmāko rīcību.
Līdz 2022.gada 31.decembrim īstenošanā ir 2426 ES fondu projekti par gandrīz visu Latvijai pieejamo ES fondu līdzfinansējuma summu - 4,6 miljardiem eiro. Tajā skaitā pabeigti ir vairāk nekā puse projektu par 1,494 miljardiem eiro. Projektiem kopumā ir izmaksāti 3,47 miljardi eiro, kas ir 74,7% no kopējā ES piešķīruma Latvijai.
Savukārt valsts budžetā no EK saņemti gandrīz 3,1 miljards eiro, kas ir vairāk nekā puse no plānošanas periodā pieejamā finansējuma. 2023.gads ir noslēdzošais, kad projektu īstenotājiem jāveic pēdējie maksājumi projektos, lai par veiktajiem izdevumiem varētu pretendēt uz paredzēto ES fondu līdzfinansējumu.
Pagājušā gada nogalē EK oficiāli apstiprināja ES kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.-2027.gadam, tādejādi noslēdzot plānošanas un investīciju stratēģijas definēšanas posmu un dodot "zaļo gaismu" 4,3 miljardu eiro ES fondu finansējuma ieplūšanai Latvijas ekonomikā. Šobrīd ir apstiprināti nozaru ministriju kā politikas veidotāju rosinātie 14 investīciju konkursu projektu vērtēšanas kritēriji, kas iepriekš diskutēti ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
Pirmās projektu atlases plānots izsludināt jau tuvākajā laikā tādās jomās kā veselības veicināšana un slimību profilakse, veselības infrastruktūras attīstība, atbalsta pasākumi jaunajiem pedagogiem pirmajā gadā pēc kvalifikācijas iegūšanas, profesionālās izglītības attīstība, sociālās jomas sistēmu un darbinieku kapacitātes celšanas pasākumi, kā arī pasākumi, kas mērķēti uz sociālo iekļaušanu. Papildus nozaru ministrijas šogad plāno izstrādāt projektu atlases kritērijus 106 projektu atlašu uzsākšanai par trīs miljardiem eiro.
