Vienlaikus 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas perioda šī gada janvārī ministriju un Valsts kancelejas kā atbildīgo iestāžu izstrādātās indikatīvās budžeta izdevumu prognozes norāda uz kritiski zemu jauno investīciju sākšanas un īstenošanas tempu - iestādes prognozē maksājumus projektos vien par pusi no 2023.gada budžeta likumā pieejamiem 200 miljoniem eiro, tas ir, budžeta neizpilde un neizmantotas iespējas 2023.gadā būtu 95 miljonu eiro apmērā. FM uzsver, ka tas nav pieļaujams un šādi nav plānojams jau gada sākumā.
Lai pārrunātu iespējamos risinājumus ES fondu 2021.-2027.gada perioda investīciju ieviešanas tempa kāpināšanai, FM šī gada janvāra otrajā pusē organizēja sanāksmes ar atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi (Centrālo finanšu līgumu aģentūru), tika rasti atsevišķi pasākumi investīciju plūsmas uzlabošanai, vienošanās par mērķtiecīgu, pastiprinātu un koordinētu uzraudzību prognožu izpildei, riskiem, risinājumiem un starpinstitūciju fokusētu sadarbību, kad nepieciešams.
Tomēr FM uzsver, ka joprojām atsevišķās nozarēs, piemēram, īpaši Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas politikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas pārziņā esošās investīciju jomās iestādes līdz šim vēl nav radušas pietiekami labus risinājumus, lai 2023.gadā jau tiktu veikti budžeta izdevumi investīcijām vismaz proporcionāli ES fondu piešķīruma sadalījumam programmā, kā paredzēts budžeta likumā.
Savukārt FM ieskatā pozitīvi vērtējama aktuālākā Ekonomikas ministrijas prognoze par savā pārziņā esošām investīcijām - tā ir ievērojami intensīvāka, kam pamatā, galvenokārt, ir ātrāk izstrādātie investīciju nosacījumi, ātrāk uzsākamas atlases un specifisks ieviešanas veids finanšu instrumentos.