831 Latvijas uzņēmums pērn eksportēja preces uz Krieviju

TVNET/LETA
Foto: Shutterstock

Preces uz Krieviju pagājušajā gadā eksportēja 831 Latvijas uzņēmums, kas ir par 18% mazāk nekā 2021.gadā, bet uz Baltkrieviju - 383 uzņēmumi, kas ir samazinājums par 21,8%, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus preces no Krievijas 2022.gadā importēja 1268 uzņēmumi, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2021.gadā, bet no Baltkrievijas - 588 uzņēmumi, kas ir samazinājums par 33,9%.

2022.gadā preces no Latvijas tika eksportētas uz kopumā 199 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 48,1% no kopējās eksporta vērtības.

Uz Lietuvu visvairāk tika eksportēti minerālprodukti, uz Igauniju un Krieviju - lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju un Vāciju - koks un koka izstrādājumi.

Pagājušajā gadā Latvijas izcelsmes preču eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm veidoja 45,3% no kopējās preču eksporta vērtības uz ES valstīm. Latvijas izcelsmes preces visvairāk tika eksportētas uz Zviedriju - 956,5 miljonu eiro vērtībā, uz Lietuvu - 933 miljonu eiro vērtībā un uz Vāciju - 893,4 miljonu eiro vērtībā. Svarīgākās Latvijas izcelsmes preces eksportā uz ES valstīm bija koks un koka izstrādājumi, kokogle; piena pārstrādes produkti, putnu olas, medus; dzelzs un tērauda izstrādājumi.

Vienlaikus 2022.gadā uz Latviju tika importētas preces no 168 pasaules valstīm. Pieci lielākie importa partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Polija un Krievija. To īpatsvars veidoja 60,3% no kopējās importa vērtības.

No Lietuvas, Krievijas un Igaunijas visvairāk tika importēti minerālprodukti, no Vācijas - satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas - lauksaimniecības un pārtikas preces.

Eksports uz Ukrainu 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu pieauga 2,2 reizes, un to visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 106,6 miljoniem eiro. Eksports uz Krieviju samazinājās par 0,4%, bet uz Baltkrieviju - par 2%, ko galvenokārt ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums attiecīgi par 78,1 miljonu eiro un 12,5 miljoniem eiro.

Vienlaikus imports no Ukrainas pērn pieauga par 27,1%, un to visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kāpums par 34,4 miljoniem eiro. No Krievijas imports palielinājās par 3,3%, ko ietekmēja minerālproduktu importa pieaugums par 421,8 miljoniem eiro. Importa samazinājumu par 35,7% no Baltkrievijas ietekmēja koka un koka izstrādājumu importa kritums par 158,2 miljoniem eiro.

Dati arī liecina, ka 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu būtiski pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kazahstānu pieaudzis par 70,4 miljoniem eiro jeb 2,5 reizes, uz Kirgizstānu - par 17 miljoniem eiro jeb 3,5 reizes, bet uz Armēniju - par 15 miljoniem eiro jeb 2,8 reizes. To ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugums.

2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu imports no Kazahstānas pieaudzis par 56,8 miljoniem eiro jeb 8,9 reizes, no Kirgizstānas - par 6,7 miljoniem eiro jeb 11,4 reizes, bet no Azerbaidžānas - par 2,1 miljonu eiro jeb 2,7 reizes. Importa pieaugumu no Kazahstānas visvairāk ietekmēja augu valsts produkti, no Kirgizstānas - minerālprodukti, bet no Azerbaidžānas - parastie metāli un to izstrādājumi.

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar minētajām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kazahstānu - eksportā par 115 uzņēmumiem, importā - par 63.

2022.gadā eksports uz NVS valstīm sasniedza 1,67 miljardus eiro, kas ir par 114,4 miljoniem eiro jeb 7,4% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt imports no NVS valstīm veidoja 2,23 miljardus eiro, kas ir samazinājums par 37,6 miljoniem eiro jeb 1,7%.

Jau vēstīts, ka pērn Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 21,27 miljardus eiro, kas ir par 4,82 miljardiem eiro jeb 29,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet importa - 26,5 miljardus eiro, kas ir par 6,98 miljardiem eiro jeb 35,8% vairāk.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pagājušajā gadā sasniedza 47,77 miljardus eiro, kas ir par 11,8 miljardiem eiro jeb 32,8% vairāk nekā 2021.gadā.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (22,6%), Zviedriju (9,8%) un Vāciju (8%), minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti - uz Lietuvu (39,2%), Somiju (20,3%) un Igauniju (16,4%), bet elektroierīces un elektroiekārtas - uz Lietuvu (27%), Igauniju (14,6%) un Vāciju (4,6%).

Savukārt svarīgākās preces Latvijas importā pērn bija minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti visvairāk tika importēti no Lietuvas (55,9%), Krievijas (19,2%), Igaunijas (18,5%), elektroierīces un elektroiekārtas - no Lietuvas un Ķīnas (13,9%), Polijas (10%), bet mehānismi un mehāniskās ierīces - no Vācijas (16,9%), Lietuvas (13,7%), Polijas (9,5%).

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu