Fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie līdzekļi atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, liecina Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamentā sagatavotais motivēts tiesas lēmums krimināllietā, kurā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kādai sievietei piespriests trīs gadu cietumsods nosacīti, kā arī no viņas valsts labā piedzīti vairāk nekā viens miljons eiro.
Lietā spriedums tika pasludināts 1.februārī, bet tiesas motivēts lēmums sastādīts šodien. AT norāda, ka šai lietai ir īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā.
Izskatāmajā lietā AT bija izvērtējams jautājums kā norobežot Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas no Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja šīs darbības izdarītas vienlaicīgi, proti, izšķirams, kurā brīdī, gadījumos, kad, izvairoties no nodokļu nomaksas, tiek slēgti fiktīvi darījumi, uzņēmuma rīcībā esoša legāla nauda kļūst par noziedzīgu iegūtu.
AT motivētajā lēmumā norāda, ka fiktīvu priekšnodokļa darījumu noslēgšana notiek, apzinoties, ka tie tiks izmantoti, lai samazinātu par reāli notikušajiem darījumiem valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu. Proti, lai nodrošinātu, ka reālu saimniecisko darbību veicošā nodokļu maksātāja rīcībā esošie naudas līdzekļi fiktīvajā darījumā norādītajā PVN apmērā tiek paturēti sev un valsts budžetā netiek iemaksāti. Tādējādi secināms, ka finanšu līdzekļi - fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi - ir iegūti prettiesiski un atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Tiesas ieskatā apgabaltiesa pamatoti atzinusi par pierādītu, ka naudas līdzekļi, kas iegūti izvairoties no nodokļu nomaksas, no apsūdzētās kontrolē esošo uzņēmumu kontiem tika pārskaitīti uz fiktīvu darījumu pamata kā naudas līdzekļi, kas tiek pārvietoti uz legāla darījuma pamata. Tādējādi, veicot naudas pārskaitījumus, tika maskēta un slēpta šo līdzekļu noziedzīgā izcelsme, mainot naudas līdzekļu atrašanās vietu un piederību, lai nevarētu tos identificēt.
Tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētā veica minēto finanšu līdzekļu legalizēšanu, novirzot šos līdzekļus uz reāli nestrādājošu jeb fiktīvu uzņēmumu banku kontiem, slēpjot šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi un piederību zem fiktīviem darījumiem, mainot to atrašanās vietu un izņemot tos skaidrā naudā.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 12.maija spriedumu apsūdzētā persona atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas par ar nodokli apliekamo objektu samazināšanu, slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā.
Pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un lielā apmērā, kā arī pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par dokumentu, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākuma, viltošanu mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Sievietei noteikts nosacīts cietumsods uz trīs gadiem, kā arī par labu Valsts ieņēmumu dienestam sievietei būs jāatlīdzina kaitējuma kompensācija viena miljona eiro apmērā.
Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās, AT Krimināllietu departaments skatīja paplašinātā tiesnešu sastāvā. Lieta mutvārdu procesā paplašinātā tiesnešu sastāvā tika skatīta, jo tai ir īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, norāda tiesā.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka lietā par vainīgu atzīta Nataļja Jastrebinska.
