Serbijai ir nekavējoties jāievieš sankcijas pret Krieviju, jo valsts “jau maksā augstu cenu” par atteikšanos pievienoties starptautiskajiem ierobežojumiem, kas pret Krieviju noteikti par tās īstenoto karu Ukrainā, paziņojis Serbijas ekonomikas ministrs Rade Basta.
Basta norādīja, ka spiediens uz Serbiju “kļūst neizturams”, un tas var radīt ļoti negatīvas sekas valsts ekonomikai.
“Es kā ekonomikas ministrs redzu, kāds spiediens tiek izdarīts uz valsts prezidentu Aleksandaru Vučiču, un nespēju pieņemt to, ka mēs klusējam. Tieši tādēļ es atbalstu sankcijas pret Krieviju, atbalstu prezidentu Vučiču viņa centienos aizstāvēt valsts un nacionālās intereses, pilnībā viņam uzticoties,” sacīja Basta, aicinot arī pārējos ministrus rīkoties līdzīgi.
10. martā Vučičs paziņoja, ka nevar nevienam solīt, ka sankcijas pret Krieviju netiks ieviestas. Viņš atgādināja, ka Serbija ir stingri apzinājusies savu pozīciju, nosodot karu Ukrainā. Viņš arī solīja vērsties pret serbiem, kuri nolēmuši iestāties privātajā militārajā kompānijā “Wagner”, lai karotu Krievijas pusē pret Ukrainu.
Janvārī Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs paziņoja, ka Serbija varētu pievienoties sankcijām pret Krieviju, ja tas būs nepieciešams. Pēc viņa teiktā, valsts neieviesa ierobežojumus ātrāk, jo “tas nebija Serbijas interesēs”.
Tomēr, kā uzsvēra ministrs, Serbija nosoda “Ukrainas teritoriālās vienotības graušanu”, un atbilstoši ir balsojusi visās starptautiskajās organizācijās. Belgrada uzskata par prioritāti iestāšanos Eiropas Savienībā, un tas pieprasa pievienošanos sankcijām pret Krieviju.
Jāatgādina, ka 2022. gadā Serbija nobalsoja par ANO rezolūciju, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. Aprīlī Serbija atbalstīja Krievijas izslēgšanu no ANO Cilvēktiesību padomes, bet oktobrī Serbija atbalstīja ANO Ģenerālasamblejas rezolūciju, kurā nosodīta četru Ukrainas apgabalu aneksija.
