Ašeradens rosinās politisko diskusiju par banku pagaidu solidaritātes maksu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Foto: Zane Bitere/LETA

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības koalīcijas partneriem rosinās politisko diskusiju par banku pagaidu solidaritātes maksu, pavēstīja Ašeradena padomniece Kristīne Mennika.

Ņemot vērā, kā Lietuvas valdība ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunija šādu iespēju neapsver, šo jautājumu ministrs plāno rosināt politiskajai diskusijai nākamajā pirmdienā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.

Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte paskaidroja, ka solidaritātes maksas apmērs bankām būtu mazāks, ja tās palielinātu noguldījumu procentu likmes un samazinātu aizdevumu procentu likmes. Šimonīte arī sacīja, ka bankas gūst lielus procentu ienākumus no noguldījumiem Lietuvas Bankā, kuru procentu likmes pēdējā laikā pieaug, jo procentu likmes palielina Eiropas Centrālā banka.

Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro. Šim kritērijam Lietuvā atbilst "Swedbank", SEB, "Luminor" un 'Šiauliu bankas", kā arī, iespējams, "Revolut", taču šajā bankā ir liels nerezidentu noguldījumu īpatsvars.

Ieņēmumi no solidaritātes maksas divos gados tiek plānoti 510 miljonu eiro apmērā.

Par līdzekļiem, kas iegūti no solidaritātes maksas, paredzēts finansēt apkārtceļa būvniecību militārajiem pārvadājumiem, lidostu un Klaipēdas jūras ostas paplašināšanu un rekonstrukciju, nacionālo autoceļu paplašināšanu Rūdninku poligona apkārtnē, šosejas rekonstrukciju pie Polijas robežas, tiltu un viaduktu rekonstrukciju un citus militārās mobilitātes projektus.

Lietuvas militārās mobilitātes vajadzībām nepieciešams finansējums 963 miljonu eiro apmērā. Šo summu iecerēts iegūt no banku solidaritātes maksas un Eiropas Savienības līdzekļiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu