Video Raidījums: Prokremlisks miljonārs no Ukrainas iegādājies vairākus uzņēmumus Rēzeknē (1)

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Pirms trīs gadiem Saeima neņēma vērā vienu no "Moneyval" ieteikumiem Latvijas finanšu sistēmas attīrīšanai. 2022. gadā par trīs uzņēmumu īpašnieku Latvijā kļuvis Ukrainā meklēšanā izsludināts oligarhs, kurš savulaik bija prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieks, ziņo raidījums "Nekā personīga".

2019. gadā Saeimā nonāca likumprojekts par Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzraudzību. Tā ir maza finanšu tirgus niša, kas neguva īpašu deputātu vērību. Šādi fondi iegulda naudu uzņēmumu kapitālā un nekustamajā īpašumā. Tās ir riskantas investīcijas, ko nefinansē bankas un pensiju fondi. Zināmākie piesaista naudu no Eiropas rekonstrukciju un attīstības bankas, Latvijas valstij piederošā "Altum". Mazāk zināmie rīkojas ar šaura investoru loka naudu.

Likumprojekta pieņemšana bija sasteigta, jo bija pienācis pēdējais brīdis ieviest pirms diviem gadiem izsludinātu Eiropas direktīvu.

Nozares asociācija aicina izmantot izdevību un samazināt birokrātiju ieguldījumu fondiem. Asociācija skaidro, ka Latvijas uzņēmumi izvēlas reģistrāciju Igaunijā, jo tur regulējums ir vienkāršāks. Arī strādāt ērtāk. Tos atbalsta gan Finanšu, gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas deputāti. Atvieglojumi neattieksies tikai uz atskaitēm, kur fondi iegulda investoru naudu. Līdz ar izmaiņām vairs nebūtu reputācijas vai jebkādu citu prasību fondu īpašniekiem. 

"Latvijai ilgu laiku bija nedraudzīgākais alternatīvo investīciju fondu regulējums, kur Latvija bija tā valsts Eiropas Savienībā (ES), kas vislielākās uzraudzības maksas ES iekasēja.

Tātad regulators iekasēja vislielākās uzraudzības maksas. Ko tas nozīmē? Latvijas ekonomikai tas sarežģī investīciju piesaisti, inovāciju vides attīstību," skaidro 13. Saeimas deputāts Reinis Znotiņš (Konservatīvie). 

Par likumu balsoja 54 deputāti, atturējās 14, neviens nebija pret. Likumu pieņēma.

Naudas atmazgāšanas apkarotāji "Moneyval" par to Latvijai aizrādīja. Finanšu ministrija 2020. gadā parlamentā iesniedza jaunas izmaiņas, kas uzdotu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) pārbaudīt fondu īpašnieku naudas izcelsmi, vērtēt viņu reputāciju un liegtu, piemēram, krimināli sodītām personām tos vadīt vai iegādāties.

"Likumprojekts paredz finanšu iestāžu uzraudzības jomā nodrošināt augstāku normatīvā regulējuma jeb tehnisko atbilstību Eiropas padomes finanšu darba grupas rekomendācijām. Komisijā tika kopā ar ekspertiem izskatīts un atbalstīts. Aicinu darīt jūs tāpat. 

Es atvainojos, tas būtu precizējams, jo ir notikusi tehniska kļūda. Komisija izskatīja un neatbalstīja. Tagad lūdzu balsojumu," sacīja 13. Saeimas deputāte Iveta Bemhena-Bēkena.

Par balsoja 32 deputāti, pret - 38, bet trīs atturējās. Likumprojekts tika noraidīts.  

Tolaik raidījums ziņoja par alternatīvo investīciju fondu "EcoEnergy AIFP", kura Kipras ofšoros paslēptajā īpašnieku struktūrā pamanāmas Ukrainas kādreizējā prokrieviskā režīma oligarhu pēdas.

Uzņēmuma ofisā Rīgā neviena nebija, un uz norādīto oficiālo telefona numuru neviens neatbildēja.

Fonda īpašnieks ir Kipras firma, kuras patiesais labuma guvējs līdz pagājušajam gadam bija Grieķijas pilsonis Andreas Tserni. Ukraiņu mediji ir izpētījuši, ka uzņēmējs dzimis un audzis Ukrainā kā Andrejs Černijs.

Uz viņa vārda 2016. gadā tika reģistrētas daļas enerģētikas uzņēmumā "Donbasenergo" Austrumukrainā, kas iepriekš piederēja prokremliskā un Eiropā sankcionētā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča dēlam Oleksandram.

2022. gadā, jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, uzņēmumā tika veiktas izmaiņas. Fonda īpašniekiem - Kipras uzņēmumiem "Vulkanit Limited" un "Ablemark Limited" - mainījās patiesais labuma guvējs. Oktobrī par tādu kļuva Grieķijā dzīvojošs Ukrainas pilsonis Petro Diminskis. Viņam Ukrainā piederēja degvielas rūpnīca un uzpildes staciju tīkls.

Petro bija Janukoviča prokrieviskās partijas biedrs un pat tika ievēlēts parlamentā.

Žurnālisti atklāja, ka laikā, kamēr Janukovičs bija pie varas, Diminskis caur to pašu Kipras ofšoru "Ablemark" pretlikumīgi tika pie militārā poligona daļas un uzcēla uz tās atpūtas namiņu.

Diminskim bija savs TV kanāls un futbola klubs. 2017. gadā viņš izraisīja traģisku ceļu satiksmes negadījumu.

Dažas dienas vēlāk miljonārs valsti pameta. Kopš tā laika Diminskis ir izsludināts meklēšanā, pret viņu celta apsūdzība par 31 gadu vecas sievietes nonāvēšanu autoavārijā.

"Kad šī sabiedrība 2017. gadā nāca uz reģistrāciju, tā pietiekami detalizēti tika izvērtēta, tai skaitā īpašnieki un informācija, kas ar tiem saistīta, vienkārši ņemot vērā tajā laikā spēkā esošo regulējumu.

2019. gadā bija grozījumi likumā, kas paredzēja būtiski samazināt prasības, kas attiecināmas uz reģistrētajiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Šīs prasības, kas noteica [pienākumu] ziņot vai skaņot īpašniekus vai patiesos labuma guvējus, likumā šādas prasības vairs nav paredzētas," skaidro Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes vadītāja Agnese Alaine.

Īpašnieku maiņai fondam nebija jāprasa atļauja. Arī par to, kas fondā iegulda naudu, informācija nav jāsniedz. Vienīgais, kas par fondu zināms, ir tam piederošās Latvijas firmas.

Alternatīvajam investīciju fondam Latvijā pieder divi uzņēmumi. Tie ir kokskaidu granulu ražotājs "NewFuels" un biomasas koģenerācijas stacija "Energy Resources CHP". Abi atrodas Rēzeknes ekonomiskajā zonā.

Atrašanās speciālajā ekonomiskajā zonā uzņēmumiem nodrošina nodokļu atvieglojumus. Apjoms atkarīgs no tā, cik daudz investēts. Pilsētā norāda, ka apsekot savus uzņēmumus Rēzeknē jaunais īpašnieks ieradies ar helikopteru.

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs raidījumam stāsta, ka tajā dienā nav bijis uz vietas, lai tiktos ar Diminski:

"Jā, es dzirdēju, ka vienam no uzņēmumiem, laikam "NewFuels", kas ražo granulas, īpašnieks mainījies, viņš bijis Rēzeknē, bet tajā dienā es nebiju uz vietas, mans vietnieks ar viņu tikās. Protams, ar investoriem mēs kontaktējamies. Mēs piesaistām investīcijas un runājam ar visiem, protams, kas ar likumu atļauts, ne vairāk.

Raidījums norāda, ka oligarhs minēts kā viens no iespējamiem Bartaševiča partijas atbalstītājiem. Par partijas atbalstīšanu viennozīmīgi neesot bijušas runas, skaidro Bartaševičs.

Baumas ir par jauno partiju, ko gatavojas dibināt no "Saskaņas" atšķēlušies politiķi ar Rēzeknes mēru priekšgalā. Tās veidošanā piedalās arī viņa vietnieks Aleksejs Stecs.

Stecs norāda, ka domē nav bijusi tikšanās ar Diminski:

"Nē, nē, mēs tikai kontaktējāmies ar Romānu Vdavičenko, kas ir uzņēmuma pārstāvis, viņš ilgu laiku bijis uzņēmuma pārstāvis."

Rēzeknes mēra vietnieks norāda, ka ir "diezgan laba sadarbība". 

"Varu minēt tikai vienu piemēru. Pavisam nesen viņi līdzfinansēja vienu no lielākajiem mūsu sporta attīstības projektiem, kas ir piepūšamā halle. Viņu līdzfinansējums bija 10 tūkstoši, ja nemaldos," stāsta Stecs.

"NewFuels" un "Energy Resources" finansē sporta pasākumus Rēzeknē, telpu futbolu arī nacionālā līmenī. Pirms ievēlēšanas parlamentā Saeimas deputāte Viktorija Pleškāne no partijas "Stabilitātei!" uzņēmumā "Energy Resources" strādāja par darba aizsardzības speciālisti.

Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei) norāda, ka nepazīst Diminski. Uz jautājumu, vai viņš ir partijas atbalstītājs, Rosļikovs atbild: "Nē, noteikti nē. Varbūt tas būtu labi, pagaidām nē vismaz."

Viktorijai Pleškānei raidījums vaicāja, vai deputāte ir pazīstama ar Diminski.

"Saprotiet, es esmu zemākas klases speciālists, kas nepiedalās augstākās sēdēs. Es vienkārši pildīju savus pienākumus, kas attiecas uz darbiniekiem un vairāk sadarbojos ar darbiniekiem.

Mums pat ofiss ar valdes priekšsēdētāju un vietnieku atradās Rīgā, es patstāvīgi biju Rēzeknē. Pie mums Rēzeknē viņš nebija.

Par šo uzņēmumu es varu teikt tikai visu to labāko. Savā amatā es savienoju ofisa vadītāja [pienākumus] Rēzeknē, mums Rēzeknes uzņēmumā bija direktors, operatori, kas skaitās katlu mašīnisti. Es savienoju vairākus amatus. Mums bija sadarbība ar Ekonomikas ministriju un Būvniecības Valsts Kontroles Biroju (BVKB). Mēs bijām arī tie, kas saņēma OIK. Vairākas reizes mums bija pastiprinātas pārbaudes sakarā ar to skandālu. Mums pat aizrādījumu nebija, jo viss bija austākajā līmenī," stāsta Pleškāne.

Rēzeknes mēra Bartaševiča jauno politisko spēku sauks "Kopā Latvijai".

Ar nosaukumu "Kopā" nesen izveidots Krieviju atbalstošs politiskais spēks Bulgārijā, un ar tādu pašu nosaukumu šomēnes notikušajās parlamenta vēlēšanās startēja arī partija Igaunijā.

Tās līderi Aivo Petersonu šonedēļ Igaunijas iekšējās drošības dienests arestēja saistībā ar aizdomām par sadarbību ar naidīgu valsti vai organizāciju.

No "Saskaņas" aizgājušie politiķi komentē, ka viņus neapmierina partijas pārāk liberālais virziens. Ieraksts ar "Saskaņas" biedru diskusiju ar Bartaševiču liecina, ka pretrunu iemesls varētu būt arī atšķirīga nostāja pret karu Ukrainā un Krieviju.

Tajā dzirdams, ka Bartaševičš, izvirzot savu kandidatūru partijas vadītāja amatam, piedāvā Latvijai kļūt par neitrālu valsti un prasīt drošības garantijas no Krievijas.

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs uzstāj, ka tas bijis izrauts no konteksta.

"Pirmkārt, visa tā saruna bija izrauta no konteksta, tur jāskatās visa tā saruna kopumā, tikai pēc tam var secināt. Nevaru komentēt vairāk, nekā jau bija komentēts plašsaziņas līdzekļos. Jo diezgan plaša diskusija jau bija, ka tas viss bija izrauts no konteksta, no vairākiem cilvēkiem tas izskanēja. Neko vairāk es piebilst nevaru."

Raidījums vaicā, vai Stecs personīgi piekrīt, ka jāprasa drošības garantijas no Krievijas.

"Kuriem apgalvojumiem? Tiem, kuri bija izrauti no konteksta? Bet mēs esam NATO dalībvalsts un ES dalībvalsts, kādas papildu garantijas mums jāprasa," saka Stecs.

Februārī Rēzeknes opozīcija centās gāzt Bartaševiču no amata, taču neveiksmīgi - nepietika balsu.

"Mūsu tā lielākā pretenzija bija par trim četriem punktiem. Pirmkārt, par sabiedrības šķelšanu šajā ne vienkāršajā laikā, kad mums būtu jāsaprot, kur mēs esam ģeotelpiski, sirdīs, pārliecībās. Otrais bija par krievu valodu kā speciāli izceltu valodu, kurai 21 tūkstotis eiro tiek iebudžetēts budžetā, lai apmācītu fakultatīvus bērniem.

Nekas nav pret to, bet ir slikta ziņa, ka daudzi gan bērni, gan skolotāji ne tik labi zina latviešu valodu, mūsu valsts valodu.

Mēs vairākkārt gan pagājušajā gadā, gan šogad lūdzām paredzēt budžetā naudu latviešu valodas fakultatīvam, tieši apguvei gan skolotājam, gan bērniem," stāsta Rēzeknes pilsētas domes deputāts Juris Guntis Vjakse (Apvienotais saraksts).

Opozīcijas deputāti uzskata, ka domei ir skaidri jādefinē nostāja pret karu Ukrainā. Tā arī nedrīkst ignorēt latviešu elektorāta pārstāvju ierosinājumus.

"Par viņa saimnieciskajām darbībām mēs vēl runāsim un analizēsim.

Un tiem, kuri uzskata, ka viņš ir labs saimnieks, mēs parādīsim, kādas būtiskas kļūdas un nepilnība viņš ir darījis.

Šeit bija runa par viņa politiskajiem uzskatiem. Par pieminekli, kurš sen jau bija jānojauc, nevēlēšanos to darīt, meklēšanu dažādos veidos sakūdīt tautu, lai darītu visu, lai "Aļošas" pieminekli nenovāktu. 

Covid-19 pandēmijas laikās viņš izteicās, ka gaidīs "Sputnik" vakcīnu, tas ir labs preparāts, ko Bartaševičs sagādās. Bija arī izteiciens, ka mēs varētu dabūt līgumu ar Krieviju - pa taisno gāzi lētāk un labāk," saka Rēzeknes pilsētas domes deputāts Jāzeps Korsaks (Nacionālā apvienība).

Bartaševičs ir Rēzeknes mērs jau 14 gadus. Šo gadu laikā Rēzeknei bija noslēgti vairāki sadarbības līgumi ar Krievijas pilsētām, bet pašvaldība no sava budžeta finansēja veterānu biedrību "PRO LAKCA", kas rīko 9. maija pasākumus pilsētā.

Svarīgākais
Uz augšu