Latvija patlaban kavējas ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) izpildāmo rādītāju pabeigšanu, tostarp pieaugoši riski ir 2022.gada AF rādītāju izpildē, secināts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.
FM informē, ka AF plāna īstenošanā ar finansējumu 1,82 miljardu eiro 2023.gadā iestādēm pastiprināti jāfokusē darbs AF plānā noteikto 2022.gadā izpildāmo 49 rādītāju (25 investīciju un 24 reformu) pabeigšanai, lai Latvija 2023.gada otrajā pusē varētu Eiropas Komisijai (EK) iesniegt nākamo un apjomīgāko maksājuma pieprasījumu 438 miljonu eiro saņemšanai valsts budžeta ieņēmumos provizoriski 2024.gada pirmajā pusē.
Līdz šī gada 28.februārim izpildīta tikai nedaudz vairāk nekā puse no nepieciešamā, tas ir, 26 rādītāji.
FM konstatējusi pieaugošus riskus AF 2022.gada rādītāju izpildē - ja 2023.gada 27.janvārī FM bija informācija tikai par 12 rādītāju sasniegšanas kavējumiem, kuru izpilde nevar iekļauties 2023.gada pirmajā ceturksnī, tad 22.februārī jau ir 16 šādi gadījumi.
Iestāžu skaidrojumi norāda uz iespējamību, ka daži rādītāji varētu tikt izpildīti tikai šī gada ceturtajā ceturksnī.
FM uzsver, ka nozaru ministrijām un Valsts kancelejai jānodrošina kavēto rādītāju pilnīga izpilde ne vēlāk kā līdz 2023.gada 30.jūnijam, lai paspētu veikt nepieciešamās pārbaudes, dokumentācijas sagatavošanu, saskaņošanu, revīziju un citas nepieciešamās darbības maksājuma pieprasījuma iesniegšanai EK līdz 2023.gada beigām.
Savukārt, lai Latvija 2024.gadā iesniegtu EK trešo maksājuma pieprasījumu un saņemtu valsts budžeta ieņēmumos nākamo maksājumu 365 miljonu eiro apmērā, līdz 22.februārim ir izpildīts tikai viens rādītājs nevienlīdzības mazināšanas jomā, savukārt desmit rādītāju izpilde jau kavējas, informatīvajā ziņojumā norāda FM.
Līdz 2023.gada beigām iestādes plāno nodrošināt Ministru kabinetā apstiprinātu AF īstenošanas regulējumu par visu AF finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā. Līdz 7.februārim Ministru kabinetā ir apstiprināti 38 ieviešanas nosacījumi par 47 investīciju un reformu ieviešanu par AF finansējumu 1,06 miljardi eiro jeb 58% no kopējā pieejamā.
Līdz 2023.gada februāra beigām ir noslēgti līgumi par 57 projektu īstenošanu 464,6 miljonu eiro apmērā jeb 25% no AF piešķīruma.
Visvairāk projektu līgumu ir nevienlīdzības mazināšanas jomā (19 projektu līgumi par 53,4 miljoniem eiro), savukārt, finansiāli visapjomīgākās investīcijas (15 projektu līgumi par 168,7 miljoniem eiro) ir veselības jomā (slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai). Divi projekti par 3,1 miljonu eiro jau ir pabeigti 2022.gadā - nevienlīdzības mazināšanas un veselības jomās.
