Ābols norādīja, ka, ieviešot šos atvieglojumus nodokļu politikā, iepriekš tika definēts, ka IIN atvieglojumu mērķis ir svarīgs instruments nodokļu politikā tieši sociālo, attīstības un citu mērķu īstenošanai, sniedzot vērā ņemamu atbalstu sociāli mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem - piemēram, zemu ienākumu saņēmējiem, pensionāriem un personām, kurām apgādībā ir bērni. Valsts slimnīcās tiek nodarbinātas visas minētās iedzīvotāju kategorijas - atbalsta personāls, kas ir zemu ienākumu saņēmēji, pensionāri un arī darbinieki, kuru apgādībā ir bērni -, līdz ar to nodokļa atbrīvojuma ierobežojuma atcelšana sasniegtu izvirzīto mērķi ne sliktāk, kā privātajā sektorā.
Pēc Ābola paustā, asociācija ir informēta, ka Finanšu ministrija ir veikusi aprēķinus, kuros norādīts, ka, attiecinot šos atvieglojumus uz valsts kapitālsabiedrībām, šo likuma grozījumu fiskālā ietekme gadā varētu būt aptuveni viens miljons eiro. Tas gan ir neliels valsts finansiālais ieguldījums, bet tas padarītu valsts slimnīcas konkurētspējīgākas darba tirgū, cīnoties par veselības aprūpes darbinieku piesaistīšanu.
Ābols arī atgādināja, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība jau sākotnēji norādīja, ka, ieviešot atbrīvojumu, nav pareizi to neattiecināt uz publiskā sektorā nodarbinātajiem, jo tādējādi viņi tiek diskriminēti.
"Ir apstiprināti grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz brīvprātīgās veselības apdrošināšanas limitu, kas netiek aplikts ar algas nodokļiem, tādējādi izlīdzinot līdzsvaru starp privātā un publiskā sektora nodarbinātajiem, iegādājoties veselības apdrošināšanas polises. Taču nepietiekamā finansējuma dēļ klīniskās universitātes slimnīcas joprojām nevar atļauties iegādāties veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, tāpēc ir būtiski, ka darba devējs var apsvērt citus atbalsta mehānismus," sacīja Ābols.
Viņš uzsvēra, ka veselības aprūpes sektorā nodarbinātajiem darbiniekiem uzticētie pienākumi rada paaugstinātu psiholoģisko un/vai fizisko slodzi. Tāpēc jebkuri papildu motivācijas pasākumi, tostarp nodokļu atbrīvojumi par izdevumiem, kas tērēti veselības aprūpes pakalpojumiem, būtu vēl viens solis, lai piesaistītu un atbalstītu darbiniekus valsts slimnīcās.