Riski finanšu sistēmai ir pieauguši – 2023. gads kļūs par vēl vienu sarežģītu gadu, kad globālais ekonomikas pieaugums būs mazāks par 3%, jo joprojām būs jūtamas pandēmijas sekas, kā arī kara Ukrainā radītās problēmas un “skrūvju pievilkšana” naudas-kredītu politikā visā pasaulē, paziņojusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristalina Georgijeva.
Ķīnas Attīstības forumā Georgijeva sacīja, pat optimistiskākās 2024. gada prognozes liecina, ka globālā izaugsme būs ievērojami zemāka par vidējo rādītāju, kas ir 3,8%. Starptautiskais Valūtas fonds iepriekš prognozēja 2,9% izaugsmi šogad, un jau aprīlī tiks prognozēta jaunākā prognoze.
Georgijeva norādīja, ka attīstītākajās ekonomikās politiķi izlēmīgi reaģējuši uz riskiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas stabilitāti, ko radījuši atsevišķu banku sabrukumi. Lai arī riski globālajai finanšu sistēmai nav lieli, joprojām jāsaglabā zināma piesardzība un modrība.
“Mēs turpinām uzmanīgi sekot līdzi situācijas attīstībai un vērtējam, kādas būs iespējamās sekas un globālās ekonomikas perspektīvas un cik stabila būs finanšu sistēma,” teica Georgijeva un piebilda, ka Starptautiskais Valūtas fonds velta lielu uzmanību ievainojamākajām valstīm, it īpaši tām, kurās ir zems ienākumu līmenis un augsti izdevumi.
Viņa brīdināja, ka ģeoekonomiskā fragmentācija var sadalīt pasauli savstarpēji konkurējošos ekonomiskajos blokos, kas radīs “bīstamu situāciju, kurā visievainojamākie būs nabadzīgākie iedzīvotāji”.
Georgijeva arī pauda, ka spēcīgais Ķīnas ekonomikas pieaugums, kas šogad prognozēts 5,2% apmērā, dod zināmu cerību globālajai ekonomikai. Tiek prognozēts, ka Ķīna šogad nodrošinās trešdaļu no pasaules ekonomikas pieauguma. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem, katrs 1% no Ķīnas IKP pieauguma radīs 0,3% pieaugumu citās Āzijas valstīs.
Tādēļ Georgijeva aicināja Ķīnas politiķus strādāt pie produktivitātes kāpināšanas un pieprasījuma celšanas, veicot tirgus reformas, kas izlīdzinātu prasības privātajām un valsts kompānijām. Pēc Georgijevas vārdiem, šādas reformas var celt Ķīnas reālo IKP par 2,5% līdz 2027. gadam un aptuveni par 18% līdz 2037. gadam.
Ķīnas ekonomikas pārbalansēšana var ļaut Pekinai sasniegt savus klimatiskos mērķus, jo pāreja uz pieprasījumā balstītu pieaugumu samazinās enerģijas patēriņu, kā arī kaitīgos izmešus, kas samazinās spiedienu uz enerģētisko drošību.
Pēc Georgijevas teiktā, tas Ķīnai var ļaut samazināt oglekļa izmešu apjomu par 15% tuvāko 30 gadu laikā, kas globāli nozīmēs samazinājumu par 4,5%.
