Latvijas Banka palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētā krituma par 0,3% līdz pieaugumam 0,5% apmērā, piektdien preses konferencē informēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš pauda, ka Latvijā
ekonomikā recesija ir jau aiz muguras, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka IKP šā gada prognozēs pārmaiņas ir diezgan "kosmētiskas".
Latvijas Banka samazinājusi arī IKP pieauguma prognozi 2024.gadam no iepriekš prognozētajiem 4,4% līdz 3,7%, bet 2025.gadā ekonomikas pieauguma prognoze samazināta no 3,5% līdz 3,3%.
Latvijas Bankā norāda, ka 2022.gadā Latvijas tautsaimniecībā bija vērojama sekla recesija, tomēr gada nogale pārsteidza ar noturīgu patēriņa kāpumu - pērnā gada nogales IKP snieguma ietekmē 2023.gada IKP prognoze ir 0,5% pieaugums iepriekš lēstā krituma vietā.
Centrālajā bankā atzīmē, ka algu pieaugums pagājušajā gadā bija mērens, bet šogad to pastiprinās minimālās algas palielināšana. Tomēr augstā inflācija joprojām mazinās iedzīvotāju pirktspēju. Pēc Latvijas Bankas jaunākajām prognozēm, bruto alga šogad pieaugs par 9,1%, nākamajā gadā - par 8,8%, bet 2025.gadā - par 7,8%.
Vienlaikus Latvijas Bankā arī norāda, ka, uzņēmumiem izjūtot pieprasījuma vājināšanos un izmaksu kāpumu, nedaudz mazinājās pieprasījums pēc darbaspēka - saruka brīvo darbavietu skaits. Tomēr prognozētais recesijas īslaicīgums un, aktivitātei atjaunojoties, paredzamais darbaspēka trūkums uzņēmumiem liek paturēt darbiniekus, un bezdarba līmeņa pārmaiņas nav būtiskas.
Latvijas Banka prognozē, ka bezdarba līmenis 2023.gadā būs 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, nākamajā gadā - 7,3%, bet 2025.gadā - 7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Vienlaikus centrālajā bankā atzīmē, ka investīciju pieauguma izredzes nav uzlabojušās, ņemot vērā gauso Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, kā arī augstajai nenoteiktībai un pieaugušajām procentu likmēm vājinot gauso kreditēšanu.
Aktivizējoties ES fondu līdzekļu apguvei un normalizējoties resursu cenām, 2024.-2025.gadā gaidāma tautsaimniecības izaugsme virs 3% - attiecīgi 3,7% un 3,3%.
Būtiskākie Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kavējošie riski ir ilgstoši zemais investīciju līmenis un konkurētspējas pasliktināšanās. Latvijas eksporta tirgus daļa pasaulē pēc straujā pieauguma iepriekšējos gados labvēlīgas eksporta struktūras dēļ saglabājas noturīga. Tomēr akumulējušos resursu izmaksu ietekmē eksports varētu atpalikt no ārējā pieprasījuma. "Ilgtermiņā konkurētspējīgas tautsaimniecības priekšnosacījums ir investīcijas," pauž Latvijas Bankā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts pēc šim gadam paredzētajiem 4% no IKP turpmāk varētu mazināties, tomēr aktuāli ir tautsaimniecības transformācijas veicināšanu saistīti ieguldījumi. Svarīgi aspekti ir pilnvērtīga ES fondu apgūšana, kā arī uzlabota valsts pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, norāda Latvijas Bankā, prognozējot, ka 2024.gadā budžeta deficīts būs 2,7% no IKP, bet 2025.gadā - 1,5% no IKP.
Latvijas Banka arī samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no 10,9% līdz 10%, informēja Rutkaste.
Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam ir samazināta no 4,4% līdz 2,7%, bet gada vidējās inflācijas prognoze 2025.gadam samazināta no 3% līdz 2,6%.
Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi arī pamatinflācijas, kas neietver pārtikas un enerģijas cenas, prognozes.
Tostarp 2023.gadam pamatinflācijas prognoze samazināta no 7,8% līdz 7,7%, 2024.gadam - no 6% līdz 5,8%, bet 2025.gadam - no 5% līdz 4,8%.
Latvijas Bankā norāda, ka zemākas energoresursu un pārtikas cenas, kā arī pieņēmumi par šo cenu attīstību ļauj pazemināt inflācijas prognozi.
Vienlaikus gan centrālajā bankā atzīmē, ka inflācija Latvijā joprojām ir augsta - februārī Latvijā tā bija augstākā starp eirozonas valstīm, taču globālo resursu cenu samazināšanās ietekmē arī inflācija Latvijā 2023.gada laikā pakāpeniski pierims, un gada nogalē tā varētu būt zem 3%. Taču gada vidējā inflācija 2023.gadā vēl būs augsta (10%), bet 2024.-2025.gadā varētu būt jau zem 3%.
Zemākas enerģijas cenas, samazinot preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksas, pozitīvi ietekmē arī pamatinflāciju, tomēr tā saglabāsies samērā augsta. Lai gan algu pieauguma ietekme uz pamatinflāciju līdz šim ir novērtēta kā neliela, tomēr darbaspēka trūkuma apstākļos ir prognozējams noturīgs algu pieaugums un tādējādi spiediens uz pamatinflāciju, skaidro Latvijas Bankā.
Vienlaikus Latvijas Bankā piebilda, ka iedzīvotājiem svarīgs atspaids augstās inflācijas apstākļos bija valdības atbalsts, it īpaši enerģijas izmaksu segšanai. Arī pandēmijas laikā izveidotie uzkrājumi daļai iedzīvotāju ļauj uzturēt nemainīgus patēriņa paradumus.
