Pēc Krievijas Finanšu ministrijas datiem, budžeta sadaļā “nacionālā aizsardzība” vien iztērēti 789,8 miljardi rubļu (9,03 miljardi eiro). Šai summai jāpievieno vēl slepenie izdevumi, kas ir trīs triljonu rubļu vērtībā, no kā 80% (2,4 triljoni rubļu) nonāk karavīriem.
Tādējādi vidēji mēnesī karadarbība Ukrainā Krievijas budžetam izmaksā aptuveni 720 miljardus rubļu (8,22 miljardus eiro). Tie ir Krievijas bagātāko reģionu divi gada budžeti. Piemēram, Hantimansijskas vai Jamalas-Ņencu apgabala gada budžets ir 330 miljardi rubļu (3,75 miljardi eiro) gadā.
Summa, ko Krievija ik mēnesi tērē karā Ukrainā, ir līdzvērtīga astoņu nabadzīgāko subjektu budžetiem. Piemēram, Brjanskas vai Vladimiras apgabala gada budžets ir 90 miljardi rubļu (1,02 miljardi eiro).
Ik dienas Krievijas kara mašīna “apēd” 30 miljardus rubļu (343,2 miljonus eiro). Tā ir summa, kas lielāka par nabadzīgāko reģionu gada ienākumiem. Piemēram Kalmikijas gada ienākumi šogad paredzēti teju 25 miljardu rubļu apmērā.
2023. gada budžetā Krievijas Finanšu ministrija paredzējusi tērēt piecus triljonus rubļu (57, 2 miljardus eiro) nacionālajai aizsardzībai. Tomēr maija vidū jau ir iztērētas vairāk nekā divas trešdaļas no šīs summas, norāda Klūge. Militārie izdevumi trīs reizes pārsnieguši summu, kas paredzēta nacionālās ekonomikas atbalstam un sešas reizes izdevumus izglītībai un veselības aprūpei.