Krievijas budžeta izdevumi armijas finansēšanai, kas iestigusi karā Ukrainā, maija sākumā sasnieguši trīs triljonus rubļu (34,3 miljardus eiro). Šādus aprēķinus veicis Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais līdzstrādnieks Janis Klūge, atsaucoties uz Krievijas budžeta datiem.
Pēc Krievijas Finanšu ministrijas datiem, budžeta sadaļā “nacionālā aizsardzība” vien iztērēti 789,8 miljardi rubļu (9,03 miljardi eiro). Šai summai jāpievieno vēl slepenie izdevumi, kas ir trīs triljonu rubļu vērtībā, no kā 80% (2,4 triljoni rubļu) nonāk karavīriem.
Tādējādi vidēji mēnesī karadarbība Ukrainā Krievijas budžetam izmaksā aptuveni 720 miljardus rubļu (8,22 miljardus eiro). Tie ir Krievijas bagātāko reģionu divi gada budžeti. Piemēram, Hantimansijskas vai Jamalas-Ņencu apgabala gada budžets ir 330 miljardi rubļu (3,75 miljardi eiro) gadā.
Summa, ko Krievija ik mēnesi tērē karā Ukrainā, ir līdzvērtīga astoņu nabadzīgāko subjektu budžetiem. Piemēram, Brjanskas vai Vladimiras apgabala gada budžets ir 90 miljardi rubļu (1,02 miljardi eiro).
Ik dienas Krievijas kara mašīna “apēd” 30 miljardus rubļu (343,2 miljonus eiro). Tā ir summa, kas lielāka par nabadzīgāko reģionu gada ienākumiem. Piemēram Kalmikijas gada ienākumi šogad paredzēti teju 25 miljardu rubļu apmērā.
2023. gada budžetā Krievijas Finanšu ministrija paredzējusi tērēt piecus triljonus rubļu (57, 2 miljardus eiro) nacionālajai aizsardzībai. Tomēr maija vidū jau ir iztērētas vairāk nekā divas trešdaļas no šīs summas, norāda Klūge. Militārie izdevumi trīs reizes pārsnieguši summu, kas paredzēta nacionālās ekonomikas atbalstam un sešas reizes izdevumus izglītībai un veselības aprūpei.
Janvārī un februārī Krievija ieguldīja teju triljonu rubļu aizsardzības nozares rūpnīcās, kuras ražoja tanku lādiņus un raķetes. Izdevumi pieauguši militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem, kuriem Vladimirs Putins pieprasīja ražot vairāk ieroču un uzlabot šo ieroču specifikāciju.
Decembra beigās Putins paziņoja, ka “Krievijai nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz militāri rūpnieciskā kompleksa finansēšanu”. Tā rezultātā Krievijas budžets strauji palielinājis izdevumus, kamēr situācija ar ienākumiem kļūst arvien sarežģītāka – sankciju dēļ samazinās dabas resursu eksporta ienākumi, tāpat arī naftas un gāzes eksporta peļņa turpina kristies, ņemot vērā ekonomikas recesiju.
Tā rezultātā Krievijas budžeta deficīts jau aprīlī pārsniedza 3,4 triljonus rubļu (39 miljardus eiro), lai gan šogad gada beigās plānotais deficīts bija 3 triljoni, tikmēr naftas un gāzes ienākumu apjoms aprīlī bija par 64% mazāks nekā gadu iepriekš.
