Krievijā sankciju dēļ vēlas piespiest cilvēkus strādāt sešas dienas nedēļā (7)

Ar šādu iniciatīvu pie darba lietu ministra Antona Kotjakova vērsusies Biznesa patriotisma uzņēmēju asociācija “Avanti”, vēsta “Izvestija”, atsaucoties uz iniciatīvas kopiju.

Idejas autori norāda, ka kopš 2014. gada, kad Krimas aneksijas dēļ pret Krieviju tika ieviestas pirmās sankcijas, “valsts ekonomika ir spējusi demonstrēt noturīgu izaugsmi, kas Krievijai ļāvis nonākt pasaulē piecu lielāko ekonomiku vidū”. Tomēr karš Ukrainā radījis milzīgu sankciju slogu, kas nu sācis kaitēt ekonomiskajai izaugsmei.

“Ekonomika izturēja sankciju radīto triecienu, pateicoties skaidrām un izlēmīgām valdības un Centrālās bankas darbībām. Jāsaprot, ka darba nedēļas pagarināšana var palīdzēt sasniegt tehnoloģisko un rūpniecības izrāvienu, stiprināt ekonomisko suverenitāti un samazināt Krievijas atkarību no ārvalstu ietekmes,” teikts “Avanti” vēstulē.

“Biznesa patrioti” norāda, ka Otrā pasaules kara gados Krievijas iedzīvotāji strādāja sešas un pat septiņas dienas nedēļā.

Pēc kara beigām darba dienu garums pakāpeniski samazinājās līdz septiņām stundām, strādājot sešas dienas nedēļā, vien 1967. gadā tika noteikts, ka jāstrādā piecas dienas nedēļā un astoņas stundas dienā.

Asociācija uzsver, ka sešu dienu darba nedēļa ir virknē Āzijas un Eiropas valstu, piemēram Nepālā un Irānā, bet Beļģijā un Turcijā likums atļauj nodarbinātību līdz 48 stundām nedēļā.

Iepriekš Krievijas Neatkarīgo arodbiedrību federācija gan rosināja samazināt darba nedēļu līdz četrām dienām nedēļā. Pēc federācijas vadītāja vietnieka Aleksandra Šeršukova vārdiem, tas var būt viens no pasākumiem, kas ļautu saglabāt darba vietas darba tirgū.

Lielākā daļa Krievijas darba devēju nesteidzas pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Pašlaik piecu dienu darba nedēļa (40 stundas) ir izplatītākais darba formāts visā pasaulē, taču attīstītākajās Rietumvalstīs arvien aktīvāk tiek runāts par darba formāta maiņu – potenciāli pārejot uz četrām darba dienām nedēļā.