Lielbritānija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tiks liegts Krievijas dimantu eksports. Paplašinot sankcijas pret Krieviju, arī G7 valstu grupa paudusi vēlmi ierobežot Krievijas ienākumus no dārgakmeņu eksporta. Cik efektīvas būs šīs sankcijas un vai tām būs kādas neapzinātas sekas?
Kā vēsta BBC, Krievija no dārgakmeņu eksporta gūst vidēji četrus miljardus dolāru gadā. Tā gan ir neliela daļa no Krievijas kopējā eksporta apjoma. Pirms iebrukuma Ukrainā, 2021. gadā Krievijas kopējais eksporta apjoms sasniedza 489,8 miljardus dolāru, no kā 240 miljardus veidoja nafta un gāze.
Tāpat jāņem vērā, ka Krievija ir lielākais dimantu eksportētājs pasaulē, kam seko Āfrikas valstis. Valstij piederošais uzņēmums “Alrosa” dominē Krievijas dimantu ieguves jomā – tas 2021. gadā ieguva trešo daļu no visiem pasaulē iegūtajiem dimantiem.
“Alrosa” ienākumi tiešā veidā nonāk Kremļa īstenotajā kara finansēšanā, norādījis “International Peace Information Service” pētnieks Hanss Merkets, taču – dimantu eksports ne tuvu nav tik svarīgs kā naftas un gāzes piegādes.
Kādēļ G7 valstis vēlas izsekot Krievijas dimantiem? Rietumvalstis vēlas nogriezt vēl vienu ienākumu plūsmu, ko Krievija izmanto kara finansēšanai. Tomēr pasaulē dimantu tirdzniecība ir ļoti sarežģīta, un tai trūkst caurspīdības. Nereti var gadīties tā, ka dimants no raktuves, pirms nonāk tirgū, īpašnieku maina 20 līdz pat 30 reižu, sacīja Merkets.
Parasti dārgakmeņi tiek tirgoti lielākajos tirdzniecības tīklos, kas atrodas Antverpenē, Dubaijā, Mumbajā, kā arī Ramatganā netālu no Telavivas. Tirgotāji dārgakmeņu vērtību nosaka karātos (svars), kā arī vērtē krāsu, tīrību un to, cik dārgakmeņi prasmīgi noslīpēti. Katram tirgotājam ir savas prasības.
Tirgotāji un uzņēmumi parasti slēpj savus dimantu ieguves avotus, līdz ar to šajā nozarē trūkst caurspīdības. Tomēr lielākie nozares spēlētāji varētu arī ieviest Krievijas izcelsmes dimantu tirdzniecības ierobežojumus.
ASV jau ir noteikušas sankcijas, cenšoties bloķēt Krievijas dimantu eksportu. Tomēr pastāv lieli robi likumdošanā.
Ierobežojumi attiecas tikai uz neapstrādātiem dārgakmeņiem. Tiklīdz tie tiek apstrādāti, izcelsmes valsts vairs netiek ņemta vērā. Cilvēki G7 valstīs iegādājas 70% no pasaulē pieejamajiem dimantiem. Līdz ar to G7 valstu noteiktais liegums varētu dot savu efektu, taču ar nosacījumu, ja dārgakmeņus būtu iespējams izsekot.
Šeit gan jārunā par sekām – G7 valstu noteiktās sankcijas, visticamāk, ļautu Krievijas dārgakmeņiem nonākt citos tirgos – Ķīnā un Indijā, no kurienes arī tie varētu nonākt G7 valstīs. Tieši tādēļ vienīgais efektīvais veids ir izsekot katra dārgakmeņa ceļu – sākot no ieguves, beidzot ar pārdošanu.
Jau pašlaik ir izstrādāta shēma, ar kuru mēģina ierobežot “asiņainos dimantus”, kas tiek izmantoti konfliktu finansēšanai. To sauc par Kimberlijas procesu, ar ko valstis apstiprina, ka dārgakmeņi nav saistīti ar militāriem konfliktiem. Tiesa gan, šis process neparedz dimantu izcelsmes noteikšanu.
Vienkāršāks veids, kā īstenot dimantu izcelsmes izsekošanu, būtu noteikt detalizētas dokumentācijas izstrādi, ar kuru būtu precīzi jānorāda katra dārgakmeņa izcelsme, īpašnieka maiņa, apstrāde utt.
Tāpat pastāv arī tehnoloģijas, ar kurām marķēt dārgakmeņus, un izstrādes stadijā ir arī tādas iekārtas, kas ļauj noskenēt dārgakmeni un noteikt tā ģeogrāfisko izcelsmi.
Lielākā daļa Krievijas dimantu nonāk Indijā, kur tie tiek apstrādāti un noslīpēti. Mazākie dimantu uzņēmumi gan Krievijā, gan Indijā jau ir cietuši no ASV noteiktajām sankcijām.
Āfrikā otrādi – no ASV sankcijām Krievijā ir gūts labums. Tomēr lielākā daļa Āfrikas valstu nav gatavas ieviest izsekošanas shēmas, jo arī šeit Krievijai ir savas intereses. Piemēram, Angolā “Alrosa” ir nozīmīga daļa dimantu ieguvē, līdz ar to sankciju ieviešana radītu kaitējumu vietējiem uzņēmumiem.
Kas attiecas uz Eiropu, dārgakmeņu izsekošanas shēmām ir jābūt caurskatāmām, zinātnē balstītām un starptautiskām. Ja šie pasākumi netiks ieviesti, tad Eiropa riskē zaudēt 40 miljardus dolāru gadā, ņemot vērā riskus, ka dārgakmeņi varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu un terorismu.
Kopumā Lielbritānijas sankcijām uz Krievijas dimantu nozari lielas ietekmes nebūs, jo Lielbritānija ir vien 1% no globālā dimantu tirdzniecības tirgus. Tomēr tas var radīt precedentu un sniegt palīdzību jau lielākiem tirgus spēlētājiem, piemēram, ieviešot izsekojamības tehnoloģijas.
