Pētījums: Latvijā gandrīz pusei jauniešu regulāri pietrūkst naudas ikdienas tēriņiem

TVNET/LETA
Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments 2
Tukšs naudas maks un monētas.
Tukšs naudas maks un monētas. Foto: MR.SUWAT RITTIRON/Shutterstock

Jaunieši Latvijā ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām savu finanšu pārvaldīšanā, turklāt 46% atzīst, ka bieži vien viņiem nepietiek naudas viena mēneša ietvaros, informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veikto pētījumu.

Tāpat pētījumā secināts, ka regulārus uzkrājumus veido tikai katrs trešais, un zems jauniešu īpatsvars ir arī pensiju trešā līmeņa uzkrājēju vidū.

Vienlaikus 62% aptaujāto 18-29 gadu vecumā uzskata, ka viņiem ir pietiekami labas zināšanas par uzkrājumiem, rēķinu maksāšanu, aizņēmumiem un apdrošināšanu, lai spētu pieņemt pareizākos finanšu lēmumus.

Trešā daļa jauniešu jeb 33% 18-29 gadu vecumā atzīst, ka viņiem trūkst pietiekami labu zināšanu finanšu jautājumos. Visbiežāk ar neziņu finanšu jautājumos saskaras studenti (42%), retāk - pilnu un nepilnu laiku strādājošie.

Nodarbinātības faktors būtiski ietekmē ne tikai zināšanas par finansēm, bet arī uzkrājumu paradumus un to apjomu. Nepilnu laiku nodarbinātie ar naudas trūkumu mēneša ietvaros saskaras biežāk nekā pilnu laiku strādājošie, un naudas atlikums kontā ietekmē arī uzkrājumu paradumus - 42% jauniešu atzīst, ka naudu uzkrājumiem novirza tikai tad, ja mēneša beigās ir naudas atlikums, katrs piektais jeb 21% naudu nekrāj nemaz un tikai trešdaļa jeb 33% finanses uzkrājumiem novirza regulāri.

Nedaudz mazāk nekā puse jeb 42% aptaujāto norāda, ka parasti viņi nesaskaras ar finansiālām grūtībām. "Swedbank" Finanšu institūta pārstāve Sanita Vitkovska to skaidro ar faktu, ka daļa jauniešu, sevišķi līdz pilngadības sasniegšanai, dzīvo pie vecākiem, tāpēc mazāk izjūt nepieciešamību uzkrāt naudu vai gūt ienākumus. Taču tas nenozīmē, ka jauniešiem nebūtu jāsāk savlaicīgi pārvaldīt savas finanses, veidot uzkrājumus un rūpēties par vecumdienām, uzsver Vitkovska.

Vērtējot jauniešu aktivitāti pensiju trešā līmeņa uzkrāšanā, gados jaunu uzkrājēju īpatsvars ir samērā zems - tikai 18% 18-29 gadu vecumā.

Atbildot uz jautājumu par to, kā rīkotos, ja vēlētos nopirkt kaut ko tādu, ko nevar atļauties, 54% no visiem respondentiem atzīst, ka gaidītu, līdz sakrāta vajadzīgā naudas summa. Gandrīz katrs sestais meklētu lētāku risinājumu, savukārt katrs desmitais izvēlētos no pirkuma atteikties, līdzekļus jautātu vecākiem vai apsvērtu naudas aizņemšanos kur citur.

Kopumā "Swedbank" izveidotais Latvijas sabiedrības Finanšu veselības indekss uzrāda vien 44 punktus no 100, būtiski iepaliekot Igaunijai (50), Lietuvai (51) un Zviedrijai (72). Vērtējot finanšu veselību, tiek ņemta vērā iedzīvotāju spēja tērēt mazāk, nekā tie nopelna, veidot uzkrājumus drošībai un ilgtermiņa mērķiem, finansiāli pasargāt tuviniekus un vērtīgās lietas no negaidītiem dzīves notikumiem un salāgot aizņēmumus ar ienākumiem. 18-29 gadu vecuma grupā šis indekss ir 43, kas ir nedaudz mazāk kā Latvijas sabiedrībai kopumā.

Pētījums "Ceļš uz finansiālu labklājību" veikts 2023.gada janvārī pētījumu aģentūras "Kantar Sifo" platformā, aptaujājot 4000 interneta lietotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.

Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments 2

Tēmas

Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu