Krievijas palīdzība Ziemeļkorejai ļauj diktatoram Kimam uzvesties arvien provokatīvāk un agresīvāk (8)

ASV valdība norādījusi, ka visvairāk Maskavu interesē 152 milimetru artilērijas lādiņi. Tie ir savietojami ar padomju laika bruņojumu, kas aktīvi tiek izmantots frontē. Pēc Džeimstaunas fonda pētniecības grupas datiem, Krievijas armija ik dienas tērē tūkstošiem šādu lādiņu, un tas radījis šādu lādiņu deficītu. Tikmēr Ziemeļkorejas rīcībā ir miljoniem šādu lādiņu.

25. jūlijā vizītē Ziemeļkorejā ieradās Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Tā bija pirmā Krievijas aizsardzības ministra vadītās delegācijas vizīte Ziemeļkorejā kopš PSRS sabrukuma.

Atsaucoties uz “Bloomberg News” aprēķiniem, ja Ziemeļkoreja pārdotu lādiņus par 1000 dolāriem, 250 000 lādiņu pārdošana sastādītu aptuveni 1% no Ziemeļkorejas IKP. Tas gan ir ļoti konservatīvs aprēķins, jo viens NATO spēku izmantotais artilērijas lādiņš maksā aptuveni 3000 dolāru. 2022. gadā Ziemeļkoreja palaida ap 70 raķetēm un iztērēja vairāk nekā vienu miljardu dolāru. Tas ir aptuveni 4% no ekonomikas, kas novērtēta 25 miljardu dolāru vērtībā.

“Ziemeļkoreja ķeras pie iespējas atbrīvoties no novecojušajiem lādiņiem ar būtisku uzcenojumu,” uzskata eksperts Josts Olimanss.

Jūnijā ANO paziņoja, ka Krievija Ziemeļkorejai atsākusi piegādāt arī naftu, ne tikai graudus. Tāpat valstis atjaunojušas savstarpējo dzelzceļa satiksmi, kas bija slēgta teju trīs gadus. Tas ļauj Ziemeļkorejai izturēt sankcijas, kā arī audzēt kodolarsenālu un cita veida bruņojumu.

Ziemeļkorejai ir pietiekami daudz ieroču, lai dotu triecienus Japānai un Dienvidkorejai, un tā turpina paplašināt savu militāro programmu. Pavasarī Ziemeļkoreja izmēģināja jaunu starpkontinentālo raķeti, kura paredzēta trieciena veikšanai pa ASV kontinentālo daļu.

“Krievijas karš Ukrainā, visticamāk, mudina Kimu Čenunu uzvesties agresīvāk. Krievija nav pildījusi savas saistības un ievērojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas, tādējādi ierobežojumi nestrādā tā, kā tiem vajadzētu. Tas Phenjanai ļauj turpināt attīstīt kodolieročus un uzvesties ļoti provokatīvi,” norāda Jaunā Amerikas drošības centra zinātniskais darbinieks Dujons Kims.

Ziemeļkorejai jau 15 gadus ir liegts pārdot ierčous. Tā gan noliedz šāda veida piegādes Krievijai, tomēr ASV amatpersonas uzsver, ka ir pietiekami pierādījumi, ka Maskava ir saņēmusi no Phenjanas “pietiekami lielas artilērijas lādiņu partijas”. Lādiņi Krievijai piegādāti, maskējot piegādes Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm. Tāpat ir pierādījumi, ka ar Ziemeļkorejas ieročiem apbruņota privātā militārā kompānija “Vagner”.

Ja neskaita Krieviju, Ziemeļkorejai palīdz arī Ķīna. Šogad Phenjana, apejot sankcijas, no Ķīnas saņēmusi sešus kravas kuģus ar dzelzi un oglēm.

Tāpat Ziemeļkorejas ekonomika gūst ienākumus, izmantojot kibernoziedzību. Gan ASV, gan Dienvidkoreja apsūdzējušas Kima režīmu hakeru tīkla izvēršanā, kas veic dažādas laupīšanas un iegūto naudu novirza dažādām ieroču programmām.

Kibernoziedzība, Krievijas un Ķīnas palīdzība nodrošina pietiekamu ekonomikas stabilitāti, ļaujot Kimam turpināt izaicināt starptautisko sabiedrību.

“Ziemeļkorejai vienmēr izdodas atrast veidus, kā izdzīvot. Nav nekādu pazīmju, ka Kims varētu atgriezties pie sarunām par denuklearizāciju. Vismaz, ne tuvākajā laikā noteikti,” norādīja “Open Nuclear Network“ pārstāve Reičela Minjona Lī.