Peļņas vietā milzu zaudējumi: Krieviju nepametušās kompānijas saskaras ar lielām problēmām (1)

Ņemot vērā dokumentus, 176 organizācijas fiksējušas "aktīvu vērtības mazināšanos, ar valūtas maiņu saistīto izdevumu pieaugumu un cita veida izmaksu pieaugšanu, ņemot vērā sliktos pārdošanas rezultātus, kompāniju slēgšanu vai darbības apjoma samazināšanu Krievijā". 

Vislielākie zaudējumi ir naftas un gāzes kompānijām. BP, "Shell" un "Total Energies" kopumā zaudējušas 40,6 miljardus eiro. Tomēr šos zaudējumus kompensējušas augstās energoresursu cenas, kas ļāvušas uzņēmumiem demonstrēt rekordlielu peļņu 95 miljardu dolāru apmērā, vēsta "Financial Times".

Vislielākie zaudējumi ir Lielbritānijas uzņēmumiem (ap 30 miljardiem eiro), Vācijai un Francijai (vairāk nekā 20 miljardi eiro katrai).

Starp kompānijām lielākās zaudētājas ir BP, (23,3 miljardi eiro), "Total Energies" (13,5 miljardi), "Uniper" (5,7 miljardi), "Fortum" (5,3 miljardi), "Shell" (4,1 miljards), "Societe Generale" (3,1 miljards), OMV (2,5 miljardi), "Renault" (2,3 miljardi), "Volkswagen" (2 miljardi) un "Equinor" (1 miljards).

Turpmāk gaidāmi vēl lielāki zaudējumi, uzskata FT aptaujātie eksperti. Galvenokārt tas attiecas uz to, ka liela daļa kompāniju aktīvu pāriet Krievijas valsts uzņēmumu kontrolē, kā tas notika ar "Fortum" un "Uniper" aprīlī, kā arī ar "Carlsberg" un "Baltika" jūlijā.

"Pat ja kompānija ir zaudējusi daudz naudas, pametot Krieviju, tie, kuri paliek, riskē ciest vēl lielākus zaudējumus," norāda kompānijas "Control Risks" partneris Nabi Abdullajevs. 

"Jo ātrāk aiziesiet no Krievijas, jo mazāka būs skāde," teica Abdullajevs.

Ņemot vērā Kijivas ekonomikas skolas datus, vairāk nekā 50% no 1871 Eiropas kompānijas, kas darbojās Krievijā līdz kara sākumam, turpina savu darbību Krievijā. To vidū ir arī Itālijas "UniCredit", Austrijas "Reiffeisen Bank" un Lielbritānijas "Unilever".