Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi nākamajam gadam veido kopumā 2,012 miljardus eiro, liecina Ministru kabineta otrdien zināšanai pieņemtais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2024., 2025. un 2026.gadam.
Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2024.gadam kopā veido 2,012 miljardus eiro, 2025.gadam - 2,581 miljardu eiro, bet 2026.gadam - 2,841 miljardu eiro.
Tāpat Ministru kabinets otrdien pieņēma zināšanai FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā, kurā teikts, ka
jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro.
Lielākās summas pieprasa Veselības, Izglītības un zinātnes un Iekšlietu ministrija
Sagaidāms, ka sarunas par nākamā gada budžetu būs, kā ierasts, karstas, resoriem cīnoties par daļu no ne īpaši liela pīrāga.
Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījušas:
Ministrijas un neatkarīgās institūcijas kopumā FM un Valsts kancelejā iesniegušas 337 pieteikumus prioritārajiem pasākumiem, tostarp 265 pieteikumi ministriju pieprasījumiem prioritārajos pasākumos, 19 pieteikumi ministriju pieprasījumiem starpnozaru prioritārajos pasākumos, 45 pieteikumi neatkarīgo institūciju pieprasījumiem prioritārajos pasākumos, viens pieteikums neatkarīgo institūciju pieprasījumiem starpnozaru prioritārajos pasākumos un septiņi pieteikumi prioritārajos pasākumos, kas saistīti ar valsts drošību.
Neatkarīgo institūciju kopējie pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem veido 2024.gadam 31,78 miljonus eiro, 2025.gadam - 35,42 miljonus eiro un 2026.gadam - 44,68 miljonus eiro.
Saskaņā ar sniegto informāciju pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem iesniedza 12 neatkarīgās institūcijas - Valsts prezidenta kanceleja, Tiesībsarga birojs, Ekonomikas ministrija (Konkurences padome), Tieslietu ministrija (Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas), Tieslietu ministrija (Datu valsts inspekcija), Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Prokuratūra, Centrālā vēlēšanu komisija, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Starpnozaru prioritārajiem pasākumiem pieprasījumu iesniedza Tieslietu ministrija (Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas).
Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījuši sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (2024.gadam - 19,86 miljonus eiro, 2025.gadam - 23,69 miljonus eiro un 2026.gadam - 32,44 miljonus eiro), Tieslietu ministrija (Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas) (2024.gadam - 3,62 miljonus eiro, 2025.gadam - 4,16 miljonus eiro un 2026.gadam - 3,73 miljonus eiro) un prokuratūra (2024.gadam - 1,79 miljonus eiro, 2025.gadam - 2,29 miljonus eiro un 2026.gadam - 3,14 miljonus eiro).
Tāpat ministrijas iesniegušas prioritāros pasākumus, kas saistīti ar valsts drošību, un šie pieprasījumi 2024. un 2025.gadam veido četrus miljonus eiro ik gadu, bet 2026.gadam 3,73 miljonus eiro. Pieprasījumus iesniedza Iekšlietu ministrija par Valsts drošības dienestu un Iekšējās drošības biroju, kā arī Tieslietu ministrija par Satversmes aizsardzības biroju.
Nākotnes prognozes nedaudz uzlabotas
FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi 2023.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.
Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā - par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 10% un 2024.gadā - 2,2%.
Savukārt vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026.gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī.
FM vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk, nekā plānots budžetā un par 1,3 procentpunktiem mazāk, nekā prognozēts, gatavojot Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam.
Zemāks deficīts pie nemainīgas politikas tiek prognozēts arī visā vidējā termiņā - 2,2% no IKP 2024.gadā, 1,3% no IKP 2025.gadā un pārpalikums 0,1% no IKP 2026.gadā.
FM skaidro, ka deficīta samazināšanos, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, galvenokārt noteica augstāki nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, kas tika pārskatīti, ņemot vērā faktisko izpildi pirmajā pusgadā, kā arī atjaunotās makroekonomiskās prognozes, piemēram, augstākam vidējās darba samaksas pieaugumam ietekmējot lielākus sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus.
Tāpat ministrija atzīmē, ka nodokļu ieņēmumu pieaugums vidējā termiņā tiek prognozēts līdzvērtīgs gan valsts, gan pašvaldību budžetā.
Bet vidējā termiņā bilanci uzlabo arī mazāki nekā pavasara prognozēs valsts budžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem, Labklājības ministrijai pamatā samazinot prognozēto izdevumu apmēru slimības pabalstu izmaksai, balstoties uz pieņēmumu par strauju saņēmēju skaita samazināšanos pēc-kovid periodā.
Tāpat, koriģējot indeksācijas apmērus, nedaudz samazināti izdevumi pensijām. Mazinoties inflācijai, šogad 1.oktobrī valsts pensiju indeksācijai tiks piemērots koeficients 1,064 pretstatā pagājušā gada koeficientam 1,2287.
FM atzīmē, ka, 2025.gadā noslēdzoties pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, no 2026.gada atbilstoši demogrāfijai tiek prognozēts vecuma pensiju saņēmēju skaita pieaugums. Kopumā vidējā termiņā budžeta izdevumi pensijām un sociālajiem pabalstiem augs, augot vidējam pabalsta apmēram, ko ietekmē darba samaksas pieaugums.
Balstoties uz pirmā pusgada datiem par izmaksāto atbalstu, FM ir samazinājusi budžeta izdevumu prognozi 2023.gadam energo atbalstam un atbalstam Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī šobrīd neparedz izdevumus nākamajiem gadiem, jo valdība vēl nav lēmusi par turpmāko atbalstu. Šā gada pirmajā pusgadā atbalsts veidoja 479 miljonus eiro jeb 1,1% no IKP, no tiem energoatbalsts bija 417 miljoni eiro, bet atbalsts Ukrainas bēgļiem bija 34 miljoni eiro.
Nākamgad vēl pieticīgi, bet pēcāk rūmes naudas pieprasījumiem būs vairāk
FM, balstoties uz aktualizētajām makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm pie nemainīgas politikas, ievērojot nacionālo fiskālās disciplīnas regulējumu un 2022.gada 12.aprīlī MK apstiprināto Fiskālās politikas stratēģiju, aktualizēja arī fiskālās telpas aprēķinu.
Ņemot vērā definētos fiskālos nosacījumus un Fiskālās disciplīnas likuma normām atbilstošus strukturālās bilances mērķus jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro.
Saskaņā ar fiskālās politikas stratēģiju ārpus fiskālās telpas ir iespējams finansēt vienreizējos no kara Ukrainā izrietošos valsts iekšējās un ārējās drošības pasākumus, atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem Latvijā, kā arī, nepieciešamības gadījumā, enerģijas cenu būtiskā pieauguma kompensāciju.
Pēc VK novērtējuma, kas ņem vērā, ka nākamajos trīs gados ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības apmēram 5,5 miljardu eiro apmērā, vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās varētu veidot apmēram 39,7% no IKP, bet 2024.gada beigās - apmēram 40,5% no IKP. Prognozēts, ka vidēja termiņa perioda beigās vispārējās valdības parāds būs zem 40% no IKP. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi.
