/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2023/08/23/15542953t1habfe.jpg)
Krievijas varasiestādes gadu pēc aviotransporta nozares attīstības programmas pieņemšanas jau sākušas tai kaitēt. Kā secināts izdevuma “Holod” pētījumā, uz izjukšanas robežas ir teju visi jauno civilo lidmašīnu plāni, kam bija jāaizstāj sankciju dēļ nepieejamie lidaparātu modeļi.
No astoņiem perspektīvajiem modeļiem, kuri varēja aizstāt “Boeing” un “Airbus”, tikai divu modeļu attīstīšana joprojām ir spēkā. To vidū ir reģionālais modelis “Ladoga” un garo lidojumu lidaparāts “Il-96”. Turklāt Krievijas aviobūves uzņēmumi līdz šo lidmašīnu praktiskai projektēšanai un būvniecībai vēl nav tikuši – to iecerēts darīt vien 2025. gadā.
Visticamāk, ka netiks īstenoti MS-21 un “Il-114-300” ražošanas plāni. Pirmā lidaparāta ražošanu apturēja sankcijas – šā modeļa ražošanā bija paredzēts izmantot daudz Rietumvalstu komponentu. “Il-114-300” vājā vieta ir dzinējs TV7-117ST. Tas nav spējis pārvarēt vasaras izmēģinājumus un izraisījis militārā transportlīdzekļa “Il-112V” nokrišanu. Nespējot atrast jaunu dzinēju, “Il-114-300” ražošanas plānu īstenošana atlikta uz nenoteiktu laiku.
Pirmais lidojums ar “importa aizstājēju” “Sukhoi Superjet” ir pārlikts jau piecas reizes. Ražotāji vēlas paveikt sertifikāciju ar jauno dzinēju un iegūt atļauju veikt pasažieru lidojumus. Četri mēneši, kas sākotnēji tika paredzēti sertifikācijas iegūšanai, izrādījušies par maz, norāda izdevums. Problēmas radušās pat tai ”Superjet” versijai, kurā izmantotas ārvalstu detaļas. Iepriekš plānoto 19 lidmašīnu vietā 2023. gadā izdosies pabeigt vien sešas.
Neveiksmes seko arī TU-214 lidaparāta ražošanai. To ietekmējis karš Ukrainā. Kazaņas aviorūpnīca cieš no liela detaļu deficīta, bet piegādātāji nespēj izpildīt piegādes, jo prioritāri ir izpildīt “aizsardzības pasūtījumus”. Šī gada pirmajos sešos mēnešos saražotas vien divas TU-214 lidmašīnas.
Vēl problēmas ir ar reģionālo lidmašīnu modeļiem L-410 un LMS-901 (Baikal). Pirmais modelis faktiski ir ārvalstu lidaparāts – Čehijas uzņēmumu “Aircraft Industries” iegādājās Urālu kalnrūpniecības-metalurģiskā kompānija, taču pēc kara sākuma Ukrainā Čehija liedza jebkādu biznesa veikšanu ar Krieviju.
Iegūt jaunas detaļas sankciju apstākļos kļuva neiespējami. “Baikal” tā arī nespēja iegūt neatkarību no ārvalstu dzinējiem – meklējot amerikāņu “General Motors” ražotā dzinēja aizstājēju, tas beidzās ar fiasko. Oficiāli paredzēts, ka LMS-901 lidaparātus sāks ražot nākamgad, taču atbildīgās amatpersonas šos plānus sauc par neizpildāmiem.
Pēc kara sākuma Ukrainā pasaules aviobūves līderi pirmie noteica stingras sankcijas pret Krieviju. “Boeing” un “Airbus” apturēja jaunu lidmašīnu piegādes Krievijas partneriem 2022. gada martā, un kopš tā laika Krievija nav saņēmusi ne jaunas lidmašīnas, ne arī rezerves daļas. Drīz vien šīm sankcijām pievienojās Brazīlijas “Embraer” un Kanādas “Bombardier”. Atbildot uz sankcijām, Krievija sāka nacionalizēt svešu īpašumu – lidmašīnas vienkārši tika pārreģistrētas Krievijas kompāniju īpašumā.
Tomēr bez atbilstošas apkopes ārvalstu lidmašīnas Krievijā būs lietojamas vien līdz 2025. gadam, paziņoja “Rosteh” vadītājs Sergejs Čemezovs. Apzinoties, ka pašmāju “Boeing” un “Airbus” analogi būs mazāk moderni, Krievijas amatpersonas vēlas vismaz līdz 2025. gadam radīt vismaz kādu “Boeing” un “Airbus” aizstājēju. Tomēr pašlaik šo analogu ražošanai radušās problēmas, jo primāri līdzekļi tiek piešķirti militārajām vajadzībām.