Stacionāros pieaug ar koronavīrusu smagā stāvoklī esošo pacientu skaits (4)

Pagājušajā nedēļā Latvijā turpinājās Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, laboratoriski apstiprināti 209 Covid-19 gadījumi, savukārt nedēļu iepriekš - 183 gadījumi. No 505 pacientiem, kuri slimnīcās testēti uz SARS-CoV-2 klātbūtni, 95 tika apstiprināta Covid-19 infekcija, savukārt nedēļu iepriekš Covid-19 infekcija tika apstiprināta 76 cilvēkiem.

Pagājušajā nedēļā stacionēti 217 Covid-19 pacienti, līdz ar ko iepriekšējo nedēļu pieauguma tendence saglabājusies, tomēr šis pieaugums nebija tik straujš kā iepriekšējās divās nedēļās, kas var norādīt uz epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanos. Spriežot pēc hospitalizēto Covid-19 pacientu skaita, ir sasniegts iepriekšējās epidēmijas sezonas līmenis, kad 2023. gada janvārī - aprīlī vidēji bija stacionēti 153 Covid-19 pacienti nedēļā.

Esmu saķērusi vnk briesmīgu #COVID19 - klepus ar šausmīgām sāpēm krūškurvī (jau ar pašu pirmo reizi), sāp acis, sāpošs, sauss kakls, ka nevari ievilkt elpu vai ko norīt, jo sāp, atūdeņošanās, līdz acis sāk no sausuma grauzt, lai gan dzeru cik spēju, temp. jau pirmajā dienā 37,8,…

— Inga Jākobsone 🇱🇻❤️ 🇺🇦 (@donis777) November 15, 2023

Iepriekšējā nedēļā smagā stāvoklī stacionēto Covid-19 pacientu skaits pieauga no vidēji diviem gadījumiem nedēļā līdz deviņiem gadījumiem. Reģistrēti 11 Covid-19 pacientu nāves gadījumi vecuma grupā 60 gadi un vecāki, no kuriem vismaz sešiem pacientiem Covid-19 bija pamata diagnoze.

Saņemtie notekūdeņu monitoringa dati par Covid-19 izplatību uzrāda, ka Latvijā dominē SARS-CoV-2 vīrusa Omikrona varianta XBB.1.5 apakšlīnija, kas daudzviet samazinās, pieaugot EG.5 paveida izplatībai. Konstatēta arī Omicron BA.2.86 paveida pieaugoša klātbūtne Rīgā un Liepājā, Ventspilī, Valmierā un Salaspilī.

Gan stacionēto Covid-19 pacientu skaits, gan notekūdeņu monitoringa dati kopumā Latvijā liecina par epidemioloģiskās situācijas pakāpenisku stabilizēšanos, taču situācijas uzlabošanās nav novērota.

Inficēšanās risks ar Covid-19 joprojām ir augsts, tai skaitā veselības riska grupas iedzīvotājiem, kuriem infekcija bieži norit smagā formā, ieskaitot pacientus stacionāros un sociālās aprūpes iestāžu klientus. Visticamāk, vidēji augsta Covid-19 izplatība un apdraudējums sabiedrības veselībai saglabāsies līdz pavasarim līdzīgi kā iepriekšējā epidēmiskajā sezonā.

Pēdējā laikā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) līmenī apkopoto SARS-CoV-2 atklāto gadījumu skaita pieaugums ir sasniedzis augstāko punktu, turpina novērot pieaugumu 65 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū.

Latvijā iepriekšējā nedēļā - no 6.novembra līdz 12.novembrim - vidējā gripas izplatības intensitāte nedaudz palielinājusies. Ģimenes ārstu praksēs reģistrēti 17 klīniskie gripas gadījumi, jeb vidēji 24,1 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Gadījumi reģistrēti Jēkabpils novadā, Jūrmalā, Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Augstākā saslimstība reģistrēta bērniem līdz četru gadu vecumam.

Pagājušajā nedēļā stacionāros uz gripu tika testēti 95 pacienti, divos gadījumos tika konstatēts pozitīvs rezultāts, tai skaitā vienā gadījumā tika noteikta B tipa gripa. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija apstiprināja A tipa gripas vīrusu vienā paraugā.

Lielākajā daļā ES/EEZ valstīs gripas izplatība saglabājās līdzīgā līmenī, kāds tika novērots tajā pašā periodā pagājušajā gadā. ES/EEZ līmenī Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars 16% apmērā, salīdzinoši gripas pozitīvo testu īpatsvars saglabājās zem 2% vai zem tā.

SPKC norāda, ka, lai mazinātu smagas saslimšanas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19 ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta cilvēkiem, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un kuriem ir augsts  komplikāciju risks.