Krievija piedāvājusi virknei valstu norēķinos izmantot digitālos aktīvus (2)

Krievijas biznesa aprindām pietuvināts avots norāda, ka pagaidām digitālo aktīvu izmantošanas mehānisms nav izstrādāts ne Krievijā, ne arī citās “draudzīgajās” valstīs. Krievijas valdība gan vēlas šī gada laikā noteikt likuma spēku digitālo aktīvu izmantošanai.

Ņemot vērā iespējamo likumprojektu, par tā sagatavošanu atbildīga Krievijas Finanšu ministrija, Krievijas Centrālā banka un citas ieinteresētās federālās izpildvaras iestādes. Likumprojektu paredzēts iesniegt Valsts domē 2024. gada novembrī un pieņemt nākamā gada martā.

Tiek norādīts, ka digitālo aktīvu, tostarp kriptovalūtu izmantošana tiek apspriesta arī starptautiskā līmenī. Zināms par Krievijas sarunām ar Mjanmas un dažām Āfrikas valstīm, kā arī ar virkni Dienvidamerikas un NVS valstu.

Pagājušajā gadā tirdzniecības apgrozījums starp Krieviju un Āfrikas valstīm palielinājās par teju 50%, sastādot 16,5 miljardus dolāru. Visvairāk augusi tirdzniecība ar Ēģipti, Alžīru, Maroku, Tunisiju un Lībiju.

Savukārt tirdzniecība starp Krieviju un Mjanmu pērn pieaugusi par 2,7 reizēm – līdz 200 miljoniem dolāru. Krievija šai valstij piegādā galvenokārt naftas produktus.

Paredzams, ka digitālie aktīvi norēķinos ar Krieviju varētu tikt piesaistīti precēm vai pakalpojumiem, konkrētām ārvalstu valūtām, zeltam, kā arī naftai un gāzei.

Līdz tam Krievijas Valsts domes vadītājs Anatolijs Aksakovs paziņoja, ka tiek gatavots likumprojekts par digitālo aktīvu izmantošanu starptautiskajos norēķinos. Šāda nepieciešamība galvenokārt tiek saistīta ar Ķīnas un Turcijas banku atteikšanos apkalpot Krievijas klientus.

Digitālie aktīvi varētu būt noderīgi gadījumos, kad ārvalstu bankas vēlēsies padarīt sadarbību ar Krieviju neredzamu ASV finanšu iestādēm. Tieši tādēļ ir nepieciešams veikt norēķinus, apejot ne tikai starptautisko SWIFT sistēmu, bet arī Krievijas SPFS un Ķīnas CIPS.