Viņš gan norāda, ka no uzņēmēja skatu punkta iegāžu sadalīšana vairākos iepirkumos ir neērta, jo tādējādi uzņēmējs nevar palaist nepārtrauktu ražošanu, bet viņam ik pa nedēļām jāmeklē, jāiepērk citādas komponentes un uzreiz mainās drona konfigurācija.
“Salīdzinājumam: ja mašīnai jāuzliek uz pusi lielākas riepas, tad, iespējams, jāpārbūvē visa virsbūve, asis, diski, ātrumkārba, spidometrs utt.,” skaidro Silenieks. Pēc viņa teiktā vēl viena problēma ir tā, ka daļai ražotāju nav pietiekamu līdzekļu, lai sapirktu lielā apjomā drona detaļas. Tādēļ šāda veida iepirkumā viņš saražo konkrētu partiju, sagaida, kad ministrija samaksā, tādējādi iegūst apgrozāmos līdzekļus un tikai tad var nopirkt jaunas detaļas, lai uzsāktu nākamās partijas ražošanu.
Drona izmaksām jābūt lētākām par viena artilērijas lādiņa palaišanu…
Šodien vairs neviens neapšauba dronu nozīmi valstu bruņojumā. Arī Latvijas NBS ilgtermiņa attīstības plānā 2025.-2028.gadā paredzēts 80 miljonus eiro tērēt “dažāda pielietojuma jaunākās paaudzes bezpilota lidaparātu sistēmu ieviešanai NBS bruņojumā.” Cits jautājums, vai ar šādu summu būs pietiekami. Droni tomēr ir ļoti dažādi kā pielietojuma, tā izmaksu ziņā.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas paziņojumu vēl šogad dronu spēju attīstībā tiks investēti 20 miljoni eiro, no kuriem puse aizies infrastruktūrai, bet apmēram 10 miljoni būs pieejami uzņēmējiem dronu iepirkumos. Lūgts komentēt vai 10 miljoni, kas parastam iedzīvotājam šķiet vērā ņemama summa, dronu iepirkumiem ir daudz vai maz, militārais eksperts saka, ka tikai ar vieniem pašiem droniem karot nevar un uz tiem jāskatās kā daļu no kopējās ieroču sistēmas.
Eksperts arī uzsver – ir jāsaprot, ka Ukrainā situācija ir citāda.
“Viņi dara visu, ko var, jo viņi ir bezizejā. Mums tomēr ir laiks sagatavoties. Visam, ko mēs pērkam, jābūt tādam, lai mūsu sabiedrotie apstiprina, ka tas ir drošs. Tam visam jābūt iekšēji integrētam. Piemēram, ja tu palaid novērošanas dronu, tas jāintegrē tajā komandvadības sistēmā, jāspēj noteikt koordinātes un daudz kas cits. Tas ir daudz sarežģītāk.”
Rakstu sagatavoja: Ilona Bērziņa