Laikā, kad visi runā par attiecībām un kopēju laimi, kāda ir cena, lai paliktu viens? Vai tiešām cilvēki, kas ir vieni, ir nelaimīgi? Vai neatkarība var būt izvēle?
Neatkarības cena mūsdienu attiecībās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katras pasakas beigās mēs gūstam solījumu, ka kopš pēdējā vāka varoņi dzīvoja kopā un laimīgi līdz mūža beigām. Tas rosina domāt – vai beigas allaž ir laimīgas un vai tas tiešām nozīmē, ka blakus ir jābūt kādam? Viss mūsu ikdienas ceļš ir saistīts ar izvēlēm un lēmumiem. Attiecībās mēs kādreiz vēlamies pieņemt lēmumus, bet tā vietā sastopamies vienīgi ir iespējām. Cik lielā mērā attiecību statusu mēs varam izvēlēties, un
cik mēs esam atkarīgi no situācijas un piedāvājuma iespējām?
Cilvēks piedzimst viens un nomirst viens... Tam pa vidu ir visa dzīve. Daudz prieka, jubileju, sasniegumu, izaicinājumu, vilšanos un izvēles. Katrs elpas vilciens ir atlikušās dzīves pirmā ieelpa, un katrs sirdspuksts ir solis tuvāk pēdējam sirdspukstam. Ja katram no mums šajā ķermenī ir dota tikai viena iespēja dzīvot, tad cik apzinātu atbildību mēs uzņemamies par savu ikdienu? Katrs ēdiena kumoss, doma vai ideja, panākumi vai ciešanas veido mūsu karmu. Pie katras izvēles iespēju plašuma attiecības ir tā sfēra, kur ilūziju un cerību ir vairāk nekā jebkurā citā dzīves jomā.
Vieninieks ir visstabilākais cipars no visiem. Tas dod līdzsvaru un pārliecinātību par sevi. Vai apzināta izvēle atturēt sevi no ilgstošu attiecību valgiem ir cilvēka egoisma izpausme vai tieši otrādi – tas liecina par nobriedušu personību, kas apzinās savu pilnību?
Vientulība nav tas pats, kas vienpatība. Un būt vienam noteikti uzreiz nenozīmē būt vientuļam.
Sievietes alkst partneri, jo caur to iespējams realizēt pašām sevi. Partneris ir atbalsts personības izaugsmei un sievietes sūtības – ģimenes un bērnu iespējai. Sieviete jūtas pilnvērtīga, esot attiecībās. Vīrietim būt vienam ir pieņemtāk. Bet vai tas nozīmē, ka vīrieša dzīves realizēšanai sieviete nav nepieciešama? Kas nosaka to, vai cilvēks var sasniegt savas dzīves labākos rezultātus, esot viens, vai tam noteikti ir nepieciešams partneris blakus!
No cilvēka dzīves pamatnostādnēm jebkuram dzīvē jārealizē sevi ir trīs jomās – Dharma, Artha un Kama.
Dharma ir taisnīgums. Labestīgums. Pienākums. Dharma ietver prāta un sirds labās īpašības, godīgumu, cēlumu un likumus. Tas veido cilvēka uzvedību. Līdzekļiem allaž ir jāattaisno mērķis. Dzīvei jābūt vērstai uz savas dharmas izprašanu un realizēšanu, nevis ego cildināšanu un viltus tēla veidošanu.
Artha ir iespēja realizēties. Draugu, īpašumu, zināšanu, prasmju iegūšana un māksla tās noturēt. Sava potenciāla realizēšana caur sasniedzamajiem līdzekļiem un materiālo nodrošinājumu.
Kama nosaka, ka cilvēka vēlmes ir bezgalīgas un vienas vēlmes piepildījumam seko nākamā. Tāpēc iekrist vēlmju valgos ir tuvredzīgi, jo nepiepildītas un neapmierinātas vēlmes pārņem iniciatīvu un gremdē cilvēku dusmu enerģijā. Kama sludina vēlmju, gara un prāta līdzsvaru.
Sekss ir prāta atribūts, tamdēļ lietu baudīšanas māksla un seksuālo vēlmju apmierināšana ir iespēja realizēt sevi.
Un pāri trim šīm nostādnēm stāv Mokša. Tā nes garīgu atbrīvošanos. Tā pastāv ārpus materiālās pasaules un ļauj dvēseles mierpilnu ceļu. Tā ir garīgā izaugsme un iespēja kļūt vienotam ar visu esošo.
Vēdiskā astroloģija nosaka, ka visi mērķi ir vienlīdz svarīgi un kāda uzdevuma pārspīlēšana uzreiz rada disharmoniju. Tas nozīmē, ka cilvēkam vienlīdz nepieciešams izaugt pašam, kā arī atrast iespēju un vietu sev kopējā sabiedrības dzīvē un sistēmā. Savukārt partnera loma dzīves mērķu realizēšanā iet baudas sadaļā. Tas nozīmē, ka
cilvēkam vajag partneri sev līdzās, lai baudītu dzīvi.
Visu citu uzdevumu izpildes laikā cilvēks līdzās var būt kā tuvu stāvošs, taču īstais partnera uzdevums ir dalīšanās baudā.
Vai baudas ir pieejamas tikai cilvēkiem attiecībās?
Un vai mūsdienu attiecību modeļi nav kļuvuši tik šķībi, ka baudas tur vairs nav klātesošas? Vai neatkarīgiem cilvēkiem, kas izvēlas dzīvot vieni, ir pieejamas tikpat vai vairāk dzīves baudas nekā tiem, kas piekrīt attiecībām?
Mūsdienās cilvēkattiecības ir kļuvušas par sava veida atkarību.
Īstas vai virtuālas, iluzoras vai maldinošas, bet attiecības ir atslēgas vārds neizšķiestai dienai. Cik daudz no sava laika mēs apzināti izvēlamies aizpildīt ar citiem cilvēkiem tā iemesla dēļ, lai nevajadzētu pievērsties sev?
Nav labuma vai ļaunuma, esot vienam vai kopā ar kādu. Atslēgas jautājums ir – cik apzināti un godīgi mēs dzīvojam savu dzīvi. Cik daudz no mūsu formāta ir bijusi mūsu izvēle. Vai cilvēks blakus, kurš veido attiecību kopumu, ir tiešām cilvēks, kurš ļauj augt, attīstīties un pilveidot sevi, pildot dzīves pamatuzdevumus? Vai tas ir izmisuma solis, lai nebūtu jāpievēršas sev un labāk atbilstu laikmeta formātam?
Patstāvība ir garīgas izaugsmes līmenis. Jo skaidrāk mēs izprotam savu izaugsmes ceļu, jo vairāk spējam veltīt baudām. Tādējādi cilvēka izvēle izaugt vienam ir iespēja pēcāk partnerattiecībās dot no sevis labāku es! Jo visam dabā vajag vispirms izaugt, lai tas varētu dot savu labāko artavu!
Nepārsteigties, nesasteigt, nesteidzināt. Ļaut būt, augt, tapt, veidoties.
Tas ir dabas likums, ko cilvēki vairs izsenis neattiecina uz sevi. Bet tas atbilst vienlīdz mikrokosmosam, kā arī makrokosmosam. Personībai un attiecībām. Būtībai un sūtībai.
vēdiskā astroloģe un hennas māksliniece
www.astrologika.lv
www.HennaGuru.lv