Valdība likumā «Par grāmatvedību» precizē grāmatveža definīciju

Šodien valdība izskatīja virkni ar nākamā gada budžeta likumprojektu paketi saistītu jautājumu, kas iesniegti izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus likumā «Par grāmatvedību», paredzot skaidrāku grāmatveža un ārpakalpojuma grāmatveža definīciju. Valdība piedāvā grāmatvedi definēt kā fizisku personu, kuras kvalifikācijas atbilst Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments.

Valdība rosina noteikt, ka grāmatveža pienākumus var veikt arī tāda fiziska persona, kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai atbilstošs sertifikāts un ar ko uzņēmuma vadītājs ir noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos.

Tāpat valdība rosina precizēt ārpakalpojuma grāmatveža definīciju, nosakot, ka tā ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu, apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kura atbilst iepriekšminētajām prasībām, kas attiecas uz grāmatvežiem.

Valdība arī rosina precizēt normu par ārpakalpojuma grāmatveža civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, paredzot, ka ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par viņa darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem uzņēmumam, ar kuru ir noslēgts rakstveida līgums par sniegtajiem grāmatvedības pakalpojumiem.

Valdība arī neatbalstīja virkni deputātu priekšlikumu grozījumus likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu». Valdība noraidīja deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikumu sociāli apdrošināt māti, kas veikusi visus valstī noteiktos nodokļu maksājumus, bet kurai līdz ar bērna dzimšanas laiku beidzas darba līguma termiņš.

Ministri arī neatbalstīja Saeimas opozīcijas deputātu Gunāra Kūtra (NSL) un Andreja Klementjeva (S) priekšlikumu uz pusgadu atlikt izmaiņas, kas paredz pagarināt periodu, kurā jābūt veiktām sociālajām iemaksām, lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Grozījumi likumā «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» paredz, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada 1.janvāra, savukārt opozīcijas deputāti rosina tās ieviest no nākamā gada 1.jūlija.

Valdībā atbalstu neguva arī «Latvijas Reģionu partijas» priekšlikums ietvert likumā «Par valsts pensijām» normu, ka pārdzīvojušam laulātajam ir iespēja saņemt mirušā laulātā vecuma pensiju, kas uzkrāta atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam, turpmāk atsakoties no savas vecuma pensijas. Tajā pašā laikā valdība atbalsta Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, ka likuma grozījumi par pabalsta apmēru bērniem, kas zaudējuši apgādnieku, stājas spēkā nevis nākamā gada 1.janvārī, bet nākamā gada 1.aprīlī.

LETA jau rakstīja, ka valdība ceturtdien, 10.novembrī, ārkārtas sēdē pirms galīgā lasījuma Saeimā vērtēs ar valsts budžetu saistītos likumprojektus un deputātu piedāvājumus to izmaiņām.

Starp izskatāmajiem jautājumiem ir grozījumi Izglītības likumā, grozījumi Elektronisko sakaru likumā, priekšlikumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Tāpat tiks vērtēti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, grozījumi likumā «Par valsts ieņēmumu dienestu», kā arī grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā un grozījumi Pievienotās vērtības likumā.

Valdībai būs jāvērtē arī grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kur viens no priekšlikumiem paredz, ka daudzbērnu ģimenēm transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim tiek piemērota 50% atlaide. Atlaidi rosina piemērot arī tām automašīnām, kas ir aprīkotas ar autogāzes iekārtu. Tāpat būs jāvērtē jautājums par nodevām automašīnu reģistrācijai, tostarp par samaksu, ja Latvijas ceļu satiksmē piedalās ar ārvalstīs reģistrētām automašīnām.

Patlaban valdības ārkārtas sēdei ir pieteikti 35 jautājumi pirms to izskatīšanas Saeimā galīgajā lasījumā.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi teju 1300 priekšlikumus.

Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2017.-2019.gadam likumprojektam kopumā iesniegti gandrīz 700 priekšlikumi. Savukārt 57 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu, iesniegti teju 600 priekšlikumi.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2017.gada valsts budžeta projektu, kurā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.