Lembergs vēlas atņemt naudu Rīgai, pārdalot ES fondus reģioniem

Kurzemes «tam galam» vajadzētu plaukt un zelt

Kopš pie valdības stūres pagājušā gada sākumā sēdās ZZS pārstāvis, Aivars Lembergs panācis, ka valsts atbalsts Ventspilī pieaug. Tā vairāk nekā puse no reģionālo slimnīcu attīstībai paredzētā finansējuma - 24 miljoni tuvākajiem gadiem sadalīti Ventspils un Liepājas slimnīcai. Arī no deputātu kvotām Ventspilij tika ievērojama daļa - vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Tāpat šobrīd apjomīgākais projekts publiskajā sektorā top tieši Ventspilī. Mūzikas vidusskola un koncertzāle šajā piejūras pilsētā izmaksās vairāk nekā 25 miljonus. To ceļ pamatā par Eiropas fondu naudu. Līdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam tika panākta arī 15 miljonu piesaiste no emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta - avota, ko konkursa kārtībā varēja saņemt zema enerģijas patēriņa ēkas. Ventspils vienīgā šajā vides ministrijas konkursā saņēma Eiropas līdzekļus jaunas ēkas celtniecībai.

Tomēr Ventspils mērs Aivars Lembergs nolēmis neapstāties pie sasniegtā. Viņš Ministru prezidentam un finanšu ministrei nosūtījis vēstuli, kuras ideja ir pārdalīt Eiropas fondus par labu reģioniem, atņemot daļu atbalsta Rīgai un Pierīgai.

AIVARS LEMBERGS, Ventspils mērs («Latvijai un Ventspilij): - Rīgā attīstības līmenis jeb IKP uz vienu iedzīvotāju pret, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo, ir virs 100%, tie ir pie tam vēl 14. gada dati, jaunāku nav pagaidām. Es pieņemu, ka šobrīd tas varētu būt apmēram 110%, savukārt, piemēram, Latgalē un faktiski arī pārējā Latvijā – ap 40, 45, lūk. Un līdz ar to arī Latgalē ir tāda pati atbalsta intensitāte, varbūt 35%, kā Rīgā un tā ir par maz, lai tur ievilinātu uzņēmējus. Vārdu sakot – jāizvēlas, vai ir viena Rīga un pārējā Latvija atmirst, vai tomēr Latvija attīstās, tajā skaitā attīstās visa Latvija, kas ir ārpus Lielrīgas reģiona.

Lembergs rosina valdībai Latviju iedalīt divos plānošanas reģionos –

Rīga un tās apkārtne būtu tiesīga finansējumu saņemt kā pārejas reģions, bet atlikusī daļa būtu mazāk attīstīts reģions un varētu pretendēt uz maksimālo atbalstu 50% apmērā

līdzšinējo 35% vietā.

Lemberga ierosinājumu atbalsta viņa partijas biedre finanšu ministre

DANA REIZNIECE-OZOLA, finanšu ministre (ZZS): - Es domāju, tā ir prātīga doma – sadalīt Latviju vairākos plānošanas reģionos fondu kontekstā. Droši vien «Latvijai un Ventspilij» kolēģi ir sūtījuši to FM, ņemot vērā, ka mēs esam atbildīgi par kohēzijas politiku. Un svarīgs izvērtējums ir no tā viedokļa, vai šāds sadalījums mums neradītu risku, ka nākamajā plānošanas periodā varētu Latvija saņemt mazāk naudas. Šobrīd sākotnējais izvērtējums mums rāda, ka mazāk naudas nebūtu, līdz ar to apjomu mēs saņemtu līdzvērtīgu, neatkarīgi no tā, vai būtu viens reģions Latvijā vai divi.

- Nesanāk, ka tas pīrāgs tiek sadalīts par labu reģioniem un atņemts Rīgai?

- Tā ir, tas ir tas, ar ko ir jārēķinās, jo šis pēc būtības ir piedāvājums nodrošināt lielāku reģionālo attīstību. Bet tas nenozīmē, ka tas obligāti ir jādara, jo principā pēc tam valsts var vērtēt, cik liela atbalsta intensitāte ir Rīgai un reģioniem. Bet lielāku elastību par labu reģioniem tas dotu gan. Tas ir pirmais solis – iekšējā pārdale.

Lembergs šobrīd pilda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidenta pienākumus. Šā gada sākumā asociācijas vārdā viņš rakstīja vēstuli Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisārei Korinai Krecu, prasot, vai šādas Latvijas valdības veiktas iespējamas izmaiņas neietekmēs kopējo fondu līdzekļu apjomu. Uz to viņš saņēma atbildi, ka naudas apjoms nemainīsies. Valdībā Lembergs vērsies partijas «Latvijai un Ventspilij» vārdā, jo asociācijā ne visi izmaiņām piekrīt.

- Jums šāds priekšlikums nepatiktu?

ALEKSANDRS BARTAŠEVIČS, Rēzeknes mērs (Saskaņa): - Ē, drīzāk, ka nē. Protams.

- Vai par šīm izmaiņām ir debatēts, diskutēts Lielo pilsētu asociācijā?

BARTAŠEVIČS: - Dzirdēts bija, bet diskusija, tādas nebija. Nu, vismaz es nepiedalījos tādās diskusijās. Un es nedomāju, ka reāli šis te piedāvājums var būt apstiprināts.

- Jūs nebaida, ka pīrāga treknāko devu dabūs Ventspils?

JĀNIS BAIKS, Valmieras mērs («Valmierai un Vidzemei»): - Visiem iespējas ir tādas. Jāsaprot, ka ir Rīga un visa atsevišķā LV daļa. Diemžēl daudzi tā skatās, arī Eiropā. Pārējais ir mūsu pašu rokās.

LEONĪDS SALCEVIČS, (Jēkabpils reģionālā partija): - Ja šis variants nostrādā un šī atbalsta intensitāte ir tik liela, varbūt šīs zelta oāzes neveidot vairāk, bet vienmērīgāk tos atbalstus pa visu LV, jūs zināt, par kādām oāzēm es runāju, izkliedēt. Es domāju, ka tur visiem kopīgs darbs un stratēģisks redzējums. Es domāju, ka visu var izdarīt, ja grib. Galvenais ir gribēt.

- Jūs nemulsina, ka Lembergs rosina savas partijas vārdā?

SALCEVIČS: - Ņemot vērā, ka valdībai ar asociāciju ir ļoti laba sadarbība, es viņa vietā būtu gājis caur asociāciju un nāktu ar asociācijas priekšlikumu. Jo tas skar Rīgu, kura ir mūsu asociācijas biedre. Un tad mēs izvērtētu. Nekas jau ļauns nav noticis. Vienkārši varbūt meklē īsāko ceļu.

Lembergs nav vērsies pie Ekonomikas ministrijas, kas ir galvenā atbildīgā par šādām izmaiņām.

Ekonomikas ministrs uzsver, ka Ventspils daudz darījusi fondu apguvē un pamazām kļūst par jaunu attīstības centru. Tomēr Lemberga ierosinājums atbalstu Rīgas un Lielrīgas reģionam samazinātu par 10%.

ARVILS AŠERADENS, ekonomikas ministrs (Vienotība): - Ja mēs šādā veidā rīkojamies, tad es gribētu teikt, ka lielie inovācijas un attīstības centri atrodas Rīgā. Universitātēm, tāpat kā zinātniskām institūcijām un tehnoloģiju pārnesei, ir milzīgi izšķirīga loma nacionālās ekonomikas attīstībai. Ja mēs sakām, ka mēs tās neatbalstīsim pēc 2027. gada, mēs radām ļoti nopietnus riskus tautsaimniecības attīstībai kā tādai kopumā. Šinī brīdī es neredzu, vai mums tam vajadzētu veltīt daudz laika un lauzt šķēpus par šo jautājumu. Ja Lemberga kungs to grib darīt, mēs esam gatavi diskutēt, bet es šobrīd neesmu gatavs atbalstīt šo ideju.

AIVARS LEMBERGS, Ventspils mērs («Latvijai un Ventspilij»): - Tā starpība starp Latgali un Rīgu – trīs reizes. Algas Rīgā un Latgalē – divarpus reizes. Tā lieta ir bezcerīga. Un ja rīdzinieki to nesaprot, tad viņi no tautsaimniecības ļoti maz ko saprot. Un rīdzinieki, tādi kā Ašeradens, viņiem pārējā Latvija ir sēņošanas vieta. Bet daudziem tā ir dzīvesvieta.

Lemberga ierosinājumam nepiekrīt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Viņaprāt, šis jautājums savulaik ticis pietiekami izsvērts un nav būtisku izmaiņu, kāpēc pie tā būtu jāatgriežas.

KASPARS GERHARDS, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (TB/LNNK-Visu Latvijai!): - Pēc visu apstākļu izvērtēšanas tas secinājums bija viens – ka Latviju vajadzētu prezentēt kā vienu kopēju reģionu. Protams, šīs reģionālās atšķirības mums ir lielas, bet tās mēs risinām ar mehānismiem, kas ir mūsu rīcībā, un ļoti milzīgi resursi tiek novirzīti reģioniem. Es šobrīd teiktu, ka pēc būtības tās izmaiņas nav bijušas tik lielas, lai mēs no šā pieņemtā lēmuma atteiktos. Viņš ir izsvērts ilgu gadu garumā, kā būtu Latvijai labāk. Tā kā tas nav bijis tāds pēkšņs lēmums, tas ir rūpīgi vērtēts. Neredzu, kāpēc vajadzētu no tā atteikties.

Piesardzīgs pret Lemberga ierosinājumu ir arī premjers. Viņš atgādina, ka vairākas Eiropas fondu programmas, kas bija domātas nabadzīgajiem Latgales reģioniem labklājības plaisas mazināšanai, uzņēmēji savulaik izmantojuši vieglas peļņas gūšanai. Vai ieguvumi būs lielāki nekā izdevumi, ko prasīs šāda jauna administratīva reforma, premjers lūdzis izvērtēt Finanšu ministrijai.

MĀRIS KUČINSKIS, Ministru prezidents (ZZS): - Lai gan neteiktu, ka es pilnībā, skeptisks es gluži neesmu, bet mums šāda pieeja 2000.gadu pirmajā pusē arī bija, nosakot arī kaut vai iespējas, bet tad tur nevar būt manipulācijas. Mēs esam pieredzējuši Kombuļu gaismas, mūzikas un visu par to, ka uzņēmumi it kā ir reģionos, it kā nav, tad ir jārunā tieši ar ražotājiem un jārunā ar mūsu finieri, ar citādiem, kam ir pieredze, kas zina, nu, vai tas vilinājums būtu liels vai tad vispār neizvēlētos Latviju. Drauds tam ir, ka tad viens otrs varētu aiziet vispār garām Latvijai.

Pašreizējā Eiropas fondu plānošanas periodā līdz 2020.gadam iesniegti projekti par vairāk nekā 2 miljardiem eiro.

Tomēr ne uz šo, ne nākamo plānošanas periodu sarežģīto procedūru dēļ nekādas izmaiņas reģionālā atbalsta kartē nav iespējamas.

Pat ja valdība pieņem Lemberga ierosinājumu, tas var attiekties tikai uz aiznākamo Eiropas fondu plānošanas periodu, kas sākas 2027.gadā.

- Kādu atbildi dosiet Lembergam šobrīd?

DANA REIZNIECE-OZOLA, finanšu ministre (ZZS): - Ka mēs vērtējam šobrīd šo iespēju, redzam tam savus plusus un ka pie tā strādāsim.

Bet noteikti sagaidot šā gada beigas, kad būs daudz skaidrāki spēles nosacījumi par nākamā gada perioda kohēzijas politiku.

Lemberga ierosinājuma sakarā vēlējāmies uzzināt arī Rīgas mēra Nila Ušakova viedokli. Taču ar preses dienesta starpniecību Ušakovs sacīja, kam mūsu raidījumam nekādus komentārus nesniegs.