Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā dalībvalstīm būs grūti vienoties par prioritātēm, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis: Nākamajā ES fondu plānošanās periodā dalībvalstīm būs grūti vienoties par prioritātēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš informēja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES neatstās ietekmi uz esošajiem ES fondiem, tomēr grūtākās sarunas sekos, runājot par nākamo ES fondu plānošanas periodu no 2021.gada. Finanšu ministrijas (FM) informācija liecina, ka sarunas par nākamo ES fondu plānošanas periodu varētu sākties 2018.gada martā.
Pēc Kučinska domām, sarunās būs dalībvalstu vienprātība par to, ka jāturpina finansēt izglītība un zinātne, tomēr dienaskārtībā būs arī jaunas prioritātes, piemēram, aizsardzība, terorisms un bēgļi. Premjers pieļāva, ka daļa ES budžeta varētu tikt novirzīta šo problēmu risināšanai.
Ministru prezidents ir pārliecināts, ka iespējamo ES fondu apjomu samazinājumu Latvijai var risināt ar privāto investīciju pieaugumu. «Ir jārod kompleksi risinājumi. Jānoņem šķēršļi investīcijām, jo tādējādi tiks ģenerēti nodokļu ieņēmumi,» pauda Kučinskis.
Deputāte Inguna Sudraba (NSL) sēdē pauda kritiku par to, ka FM nav izstrādājusi reālu rīcības plānu par to, kā kompensēt Latvijai pieejamo ES fondu samazinājumu. «Ir jābūt rīcības plānam, bet FM secinājumi nav pārvērsti taustāmā darbībā un ieraugāmos rezultātos. Mums ir jāsaprot iespējas, kā pacelt ekonomiku,» pauda Sudraba.
Savukārt FM pārstāvi Nils Sakss atzina, ka ministrijas uzdevums nebija sagatavot rīcības plānu, bet informēt Saeimas komisiju par scenārijiem, kādus Latvija sagaida nākamajā ES fondu plānošanas periodā. Tajā pašā laikā Sakss norādīja, ka ekonomiku veicinošais faktors turpmāk būs nodokļu politika.
«Ar jauno nodokļu politiku tiks radīta labvēlīgāka vide ekonomikai un tā nodrošinās iekšzemes kopprodukta pieaugumu. [ES fondu samazinājuma kompensēšanai] nav nepieciešama maģiska rīcība, jo, lai iegūtu papildu līdzekļus, ir jāattīsta ekonomika, un šajā ziņā rīcība ir bijusi intensīva,» uzsvēra FM pārstāvis.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021.gadā, Latvijai varētu būt par 17% jeb 60 miljoniem eiro mazāks, nekā šajā ES fondu plānošanas periodā, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Pēc FM aplēsēm, šis ir reālistiskais scenārijs. Optimistiskais scenārijs paredz, ka ES fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā saruks par 6%, savukārt pēc pesimistiskā scenārija fondu līdzekļi saruks par 20-30%.
FM prognozē, ka Kohēzijas politikas finansējums līdz 2022.gadam reālistiskajā scenārijā varētu saglabāties. Bet no 2023.gada tas varētu samazināties par 6-30%. Reālistiskajā scenārijā samazinājums būtu 17% apmērā jeb vidēji ikgadējais samazinājums būtu 60 miljoni eiro, salīdzinot ar 2017.gadu.