Alkonomika: kāpēc lietuvieši un igauņi grādīgos dzērienus pērk Latvijā

Rezultātā Latvija kļuva par ieguvēju, jo daudzi kaimiņzemju iedzīvotāji devās pāri robežai, lai iepirktu alkohola krājumus. Tikmēr Igaunijā jaunais nodoklis izraisīja pretēju reakciju - cenu paaugstināšanās attur igauņus no alkohola pirkšanas savā zemē.

«Ceļmalās pie Latvijas-Igaunijas robežas saradušies daudzi jauni alkohola veikali,» stāsta «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Cenu atšķirības ir ievērojamas. 0,7 litru «Tullamore Dew» viskija pudele Tallinā maksā 23,99 eiro, kamēr Rīgā - tikai 15,69 eiro. Mērojot salīdzinoši nelielu attālumu, igauņi alkoholu var nopirkt ievērojami lētāk un doties mājās ar alus, vīna un stipro dzērienu krājumiem.

Igaunijā nodokļu ieņēmumi no alkohola tirdzniecības pērn bija par apmēram 34 miljoniem eiro mazāki, nekā tika plānots. Pēdējos piecos gados Igaunijā nodokļi, kas attiecas uz stiprajiem grādīgajiem dzērieniem, palielinājušies par 60%, bet alum - par 70%.

Lietuvā, kur pēc Pasaules Veselības organizācijas (WHO) datiem ir pasaulē lielākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, veicas labāk. Nodokļu ieņēmumi no alkohola tirdzniecības pārspējuši prognozes, kaut arī pēdējā gada laikā akcīzes nodoklis alum un vīnam gandrīz divkāršojās.

Taču valdība pieņem dažādus alkoholu ierobežojošus likumus - vecums, no kura Lietuvā var iegādāties grādīgos dzērienus, pacelts līdz 20 gadiem, samazinātas stundas, kurās veikalos var iegādāties alkoholu, kā arī ieviesti stingrāki alkohola reklamēšanas noteikumi.

«Alkonomika» atstājusi iespaidu ne vien uz Baltijas valstīm, bet arī ārpus tām. Somi, kuri pēc lētā alkohola kādreiz devās ar prāmi no Helsinkiem uz Tallinu, tagad arvien biežāk brauc uz Latviju, noskaidrojās pagājušogad Somijā veiktā aptaujā. Apmēram puse no Somijas pilsoņiem, kas mājās atgriezās ar 100 vai vairāk litriem alkohola, tam pakaļ bija devušies uz Latviju vai pat vēl tālāk.