ECB lūgs ES Tiesai skaidrojumu par Rimšēvičam noteiktajiem drošības līdzekļiem

Viņš preses konferencē Frankfurtē sacīja, ka ECB padome «nolēmusi lūgt ES Tiesai skaidrojumu, (..) vai individuālie drošības līdzekļi, ko Latvijas Bankas prezidentam noteikušas pretkorupcijas iestādes (..) faktiski nozīmē to, ka viņš ir atcelts no amata, un vai šie līdzekļi atbilst [ES] tiesiskajiem aktiem».

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par «ABLV Bank» darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar «Trasta komercbanku», ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Latvijas Bankas prezidentam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Šo ierobežojumu dēļ viņš nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus un apmeklēt ECB padomes sēdes.

Rimšēvičs ir vairākkārt paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. Viņš arī solījis vērsties ES Tiesā saistībā ar aizliegumu apmeklēt ECB padomes sanāksmes.