Latvijas negatīvā nostāja pret «Nord Stream 2» projektu nekādā veidā nav ietekmējusi attiecības ar Krieviju un kravu pārvadājumus, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta panorāma» teica AS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.
LDz vadītājs: «Nord Stream 2» projekts nav ietekmējis attiecības ar Krieviju un kravu pārvadājumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš stāstīja, ka, tiekoties ar Krievijas Dzelzceļa vadību, nav saņemti signāli, ka «Nord Stream 2» projekts ietekmētu kravu pārvadājumus uz Latviju. Protams, kravu apjomu ziņā gan esot jārēķinās ar Krievijas valdības nostāju pārvadājumus vairāk pārorientēt uz savām ostām, taču pagaidām kravu apjomi uz Latviju ir stabili.
Bērziņš atzīmēja, ka attiecības ar kaimiņvalsts dzelzceļa vadību ir ļoti labas un visi jautājumi tiek risināti operatīvi. Nākamnedēļ ir ieplānota tikšanās ar Krievijas Dzelzceļa vadību, lai pārrunātu visus jautājumus un nebūtu «nekādu spekulāciju».
Viņš arī norādīja, ka LDz šogad pārvadāto kravu apmērs ir stabils un tas ir apmēram tāds pats kā pērn šajā laikā.
Jau vēstīts, ka aktuālie pārvadājumu dati līdz 22.maijam liecina, ka pa dzelzceļu maijā ir pārvadāti 2,64 miljoni tonnu kravu, kas ir 98% no pagājušajā gadā attiecīgajā periodā pārvadāto kravu apmēra un nav būtisks kritums.
Tāpat ziņots, ka, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, «Reuters» vēstīja, ka Krievijas Dzelzceļš atteicis vairākus pieprasījumus kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām. Tas skāris ogļu, naftas produktu un metālu kravas. Neoficiāli šāda rīcību tiekot saistīta ar Latvijas negatīvo nostāju pret projektu «Nord Stream 2».
«Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Iecerēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. Gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem