Sagraut pasaules naftas tirgu: Rokfellera stratēģija Saūda Arābijas izpildījumā

Augustā Saūda Arābija kopā ar sabiedrotajiem - Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Kuveitu - naftas tirgum sūtīja skaidru signālu, ka gatava daudz ko darīt, lai saglabātu savu tirgus daļu, ieskaitot peļņas zudumu vismaz tuvāko divu gadu laikā.

Tirgus situāciju kopumā patlaban nosaka vēl virkne faktoru, piemēram: globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās; enerģijas taupības pasākumu efektivitāte pēdējo triju gadu laikā; straujš naftas ieguves pieaugums pasaulē (īpaši Ziemeļamerikā); pēkšņa naftas ražošanas atsākšana Lībijā, Dienvidsudānā, Nigērijā, Irākā; rekordaugsta naftas ieguve Krievijā; dabasgāzes naftai atņemtā tirgus daļa; gāzes kondensāta parādīšanās pasaules tirgū ārpus OPEC ietvariem; Japānas lēmums atkal iedarbināt atsevišķas AES un vienlaikus premjera Abes ekonomiskās politikas izgāšanās; hedžfondu menedžeru pārliekā aizspēlēšanās, izmantojot QE programmas ģenerēto lēto naudu; nelegāla naftas tirdzniecība par neskaidrām cenām - Irāna un Islāma valsts; vienlaikus šīs tā dēvētās valsts uzbrukuma Irākā atslābšana.

Šobrīd jau var secināt, ka naftas piegādes tirgum 2014. gadā veidos 93,8 milj barelu diennaktī (par 2,8 milj. barelu vairāk nekā pērn) pret pieprasījumu 92,3 milj. barelu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA) prognozē, ka nākamgad vidējais diennakts patēriņš būs 92,4 milj. barelu; gaidāmos piegādes apjomus prognozēt riskanti.

Kareivīgi paziņojumi pirms OPEC ministru sanāksmes

Naftas cenas sāka mēnešiem ilgu lejupslīdi; tirgus spēlētāji tomēr gaidīja OPEC valstu ministru 166. sanāksmi. Īsu brīdi pirms tās izskanēja nozīmīgi paziņojumi.

Saūda Arābijas naftas ministrs Ali al Nuaimi pārtrauca mēnešiem ilgo klusēšanu, izteikumus par Saūda Arābijas cenu politiku nosaucot par «mežonīgu un neprecīzu izdomu». Jau pēc īsa laika ministrs izteicās daudz precīzāk: «Kāpēc Saūda Arābijai samazināt ieguvi? Šodien Savienotās Valstis arī iegūst daudz [naftas]. Varbūt tām jāsamazina ieguves apjomi?»

Vēl pie cenas 80 USD par barelu mēli kabatā neturēja arī karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdula Salems el Badri, paziņojot, ka šī cena «aizvāks no tirgus 50% naftas, kas tiek iegūta grūti pieejamos slāņos, tostarp arī slānekļa.»

«Naftas pārprodukciju pasaules tirgū provocējuši amerikāņu vieglās grūti iegūstamās naftas (VGIN) projekti, kas nav ņēmuši vērā fundamentālos spēles noteikumus,» daudz agresīvāks savos izteikumos bija AAE naftas ministrs Suhails al Mazroejs. «Savienotās Valstis sāka kā pieticīgas slānekļa iegulu izstrādātājas, bet tagad pārvērtušās par lielu spēlētāju.»

«Frekinga bums piespiedis Saūda Arābiju, pasaulē lētāko ogļūdeņražu ražotāju, uz ļoti smagu izvēli,» skaidri un gaiši rezumēja Teksasas izdevums «Dallas Morning News». «Vai nu atdot savu tirgus daļu teksasiešiem, kuri strauji attīsta slānekļa produkcijas apjomus, vai arī bombardēt tirgu ar lētu naftu, trāpot pa Volstrītas investoru naudas makiem, jo viņi ieinteresēti augstās naftas cenās, lai atgūtu savu naudu.»

Kartelis OPEC, kura dalībnieki viens otram nepatīk un neuzticas, kura pieņemto lēmumu izpilde rada šaubas un kurš viens pats vairs nediktē naftas ieguvi un cenas pasaulē, 166. sanāksmē pieņēma visvairāk sagaidāmo lēmumu - nenolēma faktiski it neko.

Toties līdz ar to viesa lielu skaidrību par tirgus turpmāko attīstību. Marks Vitners, «Societe Generale» naftas tirgus pētījumu nodaļas vadītājs, rezumēja: «Kartelis izsviedis ringā dvieli. Tirgi izmainījušies uz daudziem gadiem.»

Apstāsies izaicinošākie un dārgākie projekti

Atliek rēķināt, kāda nafta cenu pazemināšanās rezultātā atstās pasaules naftas tirgu vai neienāks tajā. Tā būs nafta no reģioniem, kuros pārāk augsta ieguves pašizmaksa un liels ieguves risks, tāpat lomu spēlēs ģeogrāfiskais attālums.

Uzreiz jārunā par klimatisko pārmaiņu rezultātā atsegtajām iegulām Arktikā un naftu Mozambikā un Tanzānijā, ko tagad ļauj iegūt jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi. SEA secinājusi, ka līdz 2030. gadam nepieciešams ieguldīt 900 mljrd. USD naftas ražošanā no bitumu smiltīm Kanādā, ieguvju Brazīlijas dziļūdens šelfā izstrādei un citos grūti iegūstamas naftas projektos. Sagaidāms, ka nozarē netiks ieguldīti daudzi miljardi, attiecībā uz minētajiem projektiem - pilnīgi noteikti.

Piemēram, «British Petroleum» un «Shell» lielie jaunie projekti var atmaksāties pie tirgus cenām 90-100 USD par barelu līmenī. Tikmēr viena barela ieguve Tuvajos Austrumos izmaksā vidēji 27 USD.

Tomēr izšķirošā fronte ir tieši ASV VGIN iegulas, kas pašas par sevi jau sen ir viens no visneskaidrākajiem jautājumiem naftas tirgū.

No 40 līdz 90 USD

Iespējams, pasaulē visnozīmīgākā tehnoloģiskā revolūcija pēdējo 20 gadu laikā ir tieši hidrauliskā frekinga izmantošana gāzes un naftas nozarē. Bija sagaidāms, ka šī tehnoloģija jau ar nākamo gadu ASV - ilgstošu naftas importētāju - varēja pārvērst par vērā ņemamu melnā zelta daudzumu eksportētāju. Brūkingsa institūts pauda informāciju, ka ASV jau nākamgad gatavojas eksportēt 0,7 milj. barelu diennaktī.

Pārsteidz ASV VGIN pašizmaksas novērtējumi, kas pārsvarā svārstās robežās no 40 līdz 90 USD par barelu. Kāpēc tik pretrunīgi skaitļi?

Atšķirībā no slānekļa gāzes nozares, kur cenas krišanās rezultātā apjomi samazinās uz atradņu ar augstākajām pašizmaksām rēķina, attiecībā uz VGIN tas diez vai sagaidāms. Visdrīzāk varēsim kļūt par lieciniekiem pretējam procesam - naftas ieguvēji centīsies ar dažādu jaunu atradņu palīdzību paplašināt savu ģeogrāfiju, neorientējoties pēc pašizmaksām. Kas pirmajā acu uzmetienā uz krītošu naftas cenu fona var izskatīties dīvaini.

Pēc ASV Enerģētikas ministrijas datiem, slānekļa gāzes šeit ir daudz, tāpēc līdz 2040. gadam prognozēts pieprasījuma diktēts ieguves pieaugums. Ar VGIN situācija atšķirīga: prognoze periodiski tiek modificēta, lai arī saglabājas tās iepriekšējā būtība. Proti, pēc 1-2 gadiem ieguvei jāsasniedz maksimums, pēc tam tā sāks kristies.

Tas skaidrojams ar to, ka VGIN iegulas izsīkst ievērojami ātrāk nekā gāzes atradnes. Lai arī ASV Enerģētikas ministrijas izstrādātajā kartē raugoties, šķiet: VGIN teritorijas ir vēl lielākas nekā slānekļa gāzes iegulu lauki - atliek vien urbt un urbt.

Urbšanas iekārtu skaitu izmaiņas dažādās VGIN atradnēs visdrīzāk noteiks ne tik daudz pašizmaksa ieguves vietā, cik tās «svaigums». Jo «nosmelt krējumu» atradnē - lai arī daudz problemātiskākā nekā «Eagle Ford» - var izrādīties izdevīgāk nekā darboties «vecajos laukumos».

Acīmredzot, tieši šeit meklējams skaidrojums milzīgajās atšķirībās VGIN rentabluma novērtējumos un tāpēc ASV tiek pieminēta kā naftas cenu kara izšķirošā fronte.

Katrā ziņā skaidrs, ka ASV VGIN nozarē nākamā gada vidū strādās 1300 urbšanas iekārtas - nesenais maksimums bija 1600. Gigants «ConocoPhillips» plāno 2015. gadā investīciju samazināšanos par 700 milj. USD (kompānijas izdevumi šogad - 16 mljrd. USD), bet «Chevron» paņēmis laiku pārdomām. «Citigroup» un «Bank of America Merrill Lynch» eksperti ir pārliecināti, ka investoru interese par VGIN mazināsies.

Saūda Arābija pret visu pasauli

Lai arī ASV un Saūda Arābijas attiecības šobrīd nav vēsturiski vislabvēlīgākajā punktā, tomēr par abu valstu nepieteiktu politisko karu runāt nav iespējams.

OPEC valstu eksports uz ASV krities līdz viszemākajam līmenim pēdējo 30 gadu laikā. Tomēr aplūkojot šā importa samazināšanās struktūru, jāsecina, ka lielākos zaudējumus no ASV VGIN «revolūcijas» cieš Alžīrija un Lībija, kamēr Saūda Arābija un Venecuēla saglabā spēcīgas pozīcijas, raksta «Financial Times».

Importa krišanās nenotiek uz Saūda Arābijas rēķina, kas liek apsvērt aizkulišu vienošanās ar ASV iespējamību. Saūda Arābija samazināja naftas cenas arī savam sabiedrotajam, lieliski saprotot, ka tās eksistence un drošība atkarīga no Vašingtonas, kas tai pārdod bruņojumu.

Drīzāk Saūda Arābija vairāk baidās no tā, ka Irāna, Irāka un Lībija bija solījušas savus naftas ieguves apjomus kāpināt līdz kolosālam līmenim - 12 milj. barelu 2020. gadā (vairāk nekā Saūda Arābija iegūst šobrīd). Tātad spēcīgam spēlētājam labāk neļaut parādīties, nekā ar to cīnīties pēc tam. Tā ir šībrīža Saūda Arābijas stratēģija pret it visām naftu iegūstošajām valstīm un kompānijām, kas nav tās sabiedrotās.

Lielā spēle pamatojas uz vienkāršiem aprēķiniem. Tās naftas, ko mēs devējam par tradicionālo, pieejamie krājumi pasaulē ir ap 2200 mljrd. barelu; lielākoties šīs naftas ieguve neprasa augstas izmaksas, kamēr netradicionālā nafta lielākoties ir dārga.

Patlaban tiek lēsts, ka netradicionālās naftas krājumi ir šādi: Kanādas bitumu smiltis - 170 mljrd. barelu, Venecuēlas Orinoko nafta - 300 mljrd. barelu, ASV VGIN - 90 mljrd. barelu, dziļūdens nafta - 50 mljrd. barelu, plus nezināma apjoma polāro reģionu krājumi.

Pēc SEA datiem, naftas patēriņš pasaulē līdz 2040. gadam pieaugs par 16%, sasniedzot 104 milj. barelu diennaktī. Un arī šajā skaitlī Saūda Arābija grib redzēt savu vadošo lomu. Vienīgais veids, kā to izdarīt un vēl šodien (pēc dažiem gadiem būtu par vēlu) - aizšķērsot ceļu miljardu investīcijām jaunās atradnēs, apstādināt izpēti un tehnoloģiskos uzlabojumus, pašai iniciējot cenas pazemināšanos. Kas pati par sevi nav jauna stratēģija.

Naftas tirgus jau pieredzējis gandrīz visu

Piedzīvojot savu zvaigžņu stundu, Džons Rokfellers noliedza, ka būtu gribējis ar savu cenu pazemināšanas stratēģiju izsist no tirgus konkurentus. Taču notikušais ekonomiskās vēstures mācību grāmatās atainots kā klasisks piemērs: patiesi, lielākā daļa no viņa uzņēmuma «Standard Oil» konkurentiem pameta biznesu un pirms pusotra gadsimta Rokfellera kontrolē nonāca 90% amerikāņu naftas tirgus.

Rokfellera stilā šodien - tiesa, globālā tirgū - šodien spēlē Saūda Arābija, ieskaitot nenoteiktos naftas ministra izteicienus. Agresīvais cenu karš, pēc vienu ekspertu atzinuma, var ilgt pusgadu vai divus, pēc citu domām - arī ilgāk.

Leonardo Maugeri, kompānijas «Eni» bijušais topmenedžeris, uzskata, ka tirgus jau iegājis «pelēkajā zonā» un visticamākais ir 4-5 gadu cikls ar cenām diapazonā no 65 līdz 80 USD par barelu.

Cik lielas ir Saūda Arābijas iespējas atkārtot «Standard Oil» triumfu? ASV VGIN naftas bums maskē reālā naftas deficīta draudus, konstatē «Bloomberg». «Patlaban novērojamajai ainai nevajag maldināt attiecībā uz nākotnes izaicinājumiem, ko nosaka atkarības no salīdzinoši neliela ražotāju daudzuma pieaugums,» secina SEA.

Un ja Rokfellera stratēģijas kopēšana iedarbojas? Gerijs Ross, «Pira Energy Group» vadītājs, atklāj acīmredzamu tālāko scenāriju: ar laiku zemas cenas samazinās tālāko piedāvājumu, jo arvien vairāk naftas ieguvēju visā pasaulē būs spiesti atteikties no jauniem urbumiem.

«Es nebiju noskaņots pietiekami pesimistiski, kad paredzēju cenas samazināšanos līdz 80 USD,» saka «DNB Bank» naftas analītiķis Tjornbjorns Kjuss, piebilstot, ka naftas cena var samazināties līdz 60 USD par barelu. ASV Enerģētikas ministrijas pārstāvis Adams Seminskis vēl labu laiku pirms OPEC ministru sanāksmes paziņoja, ka pasaules cena, iespējams, var noslīdēt līdz 50 USD.

Bet cena no hipotētiskā līmeņa 40 USD par barelu pēkšņi var atlēkt arī 150 USD vai pat augstākā līmenī. Nav daudz lietu, ko naftas tirgus jau nebūtu pieredzējis. Tostarp arī Rokfellera stratēģiju.

Un pirms cenas augšupejas pasaule var ieraudzīt atkārtojamies tos notikumus, kas pirms 30 gadiem noveda pie Meksikas defolta un PSRS sabrukuma. Notiek psiholoģisks pavērsiens, nenoteiktības līmenis paaugstinājies.