Visām trim Baltijas valstīm aktīvāk jāstrādā, lai īstenotu kopīgos stratēģiskos projektus, tai skaitā Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi un savu energosistēmu sinhronizāciju ar Rietumiem, un jācenšas nodrošināt tiem pietiekamu Eiropas Savienības finansējumu, pirmdien norādījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas ieradusies valsts vizītē Igaunijā.
Pēc viņas teiktā, sarunās ar nākamās ES prezidētājvalsts Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu pārspriesti «Lietuvai un visai Eiropai svarīgi ES darba kārtības jautājumi, Baltijas valstu drošības stiprināšana, reģionālo projektu īstenošana un divpusējās attiecības».
Grībauskaite uzsvērusi, ka Lietuva atbalsta Igaunijas prezidentūras prioritātes - ES un NATO sadarbības stiprināšanu, tālāku atbalstu Ukrainai, Gruzijai un citām ES Austrumu partnerības valstīm, ES pilsoņu interešu aizstāvēšanu «Breksita» sarunās, migrācijas jautājumu risināšanu un ES digitālā tirgus stiprināšanu.
Kā uzsvērts Lietuvas prezidentes preses dienesta izplatītajā paziņojumā, Lietuva un Igaunija saskaras ar vieniem un tiem pašiem apdraudējumiem - turpinās agresīva Krievijas Kaļiņingradas apgabala militarizācija, tuvojas pret rietumvalstīm vērstās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Zapad», kas septembrī notiks netālu no Lietuvas robežas, abas valstis atrodas «kiberuzbrukumu un informatīvo uzbrukumu priekšējā līnijā».
«Tādēļ, gatavojoties nākamgad gaidāmajam NATO samitam, kopīgiem spēkiem jācenšas panākt lēmumus par Baltijas valstu reģionālo pretgaisa aizsardzību, par regulāru NATO aizsardzības plānu atjaunināšanu ar konkrētu tam atvēlētu militāro potenciālu, par ātrāku lēmumu pieņemšanas procesu aliansē un jāsper soļi, lai nepieļautu iespējamu Baltijas valstu militāro izolāciju,» norādīts dokumentā.
Grībauskaite arī atgādinājusi, ka Baltkrievijā topošā par nedrošu uzskatītā Astravjecas atomelektrostacija atrodas tikai 50 kilometrus no Viļņas un 550 kilometrus no Tallinas un var apdraudēt visu Eiropu. Igaunijas prezidente norādījusi, ka labi izprot šo apdraudējumu un atbalsta Lietuvas nostāju.
Tikšanās gaitā pārrunāta arī visam reģionam stratēģiski svarīgā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem. Lietuvas prezidente uzsvērusi, ka integrācija drošajā un modernajā kontinentālās Eiropas tīklā ir pēdējais un neatliekamais solis Baltijas reģiona enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Pēc viņas teiktā, ir svarīgi pēc iespējas drīzāk nostiprināt vienošanos par sinhronizācijas virzienu un nākamajā ES finanšu perspektīvā nodrošināt ES atbalstu svarīgākajiem infrastruktūras projektiem. Paziņojumā atgādināts, ka Eiropas Komisijas pētniecības centra veiktajā pētījumā par efektīvāko un ekonomiski izdevīgāko sinhronizācijas ceļu atzīts virziens caur Poliju.
Grībauskaite arī norādījusi, ka projekta «Rail Baltica» īstenošanas darbus nedrīkst atlikt, jo no tā būs atkarīgs arī turpmākais ES finansiālais atbalsts.
