Svētdien stājās spēkā Krievijas premjerministra Vladimira Putina noteiktais labības eksporta aizliegums, bet valdība cenšas aizkavēt galveno pārtikas produktu cenu celšanos līdz šim nepieredzētā sausuma apstākļos.
Krievijā stājas spēkā labības eksporta aizliegums (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norādīts Putina 5.augustā parakstītajā dekrētā, aizliegums būs spēkā no 15.augusta līdz 31.decembrim, kaut gan premjerministrs norādījis, ka tas var tikt pagarināts arī pēc šī datuma, ja raža būs slikta.
Krievija pagājušajā gadā bija pasaulē trešā lielākā kviešu eksportētājvalsts, taču tagad tā jau brīdina, ka šogad graudaugu raža būs tikai 60 līdz 65 miljoni tonnu salīdzinājumā ar 97 miljoniem tonnu 2009.gadā.
Izpostīta ceturtā daļa ražas
Pēc prezidenta Dmitrija Medvedeva teiktā, sausums Krievijas vēsturē visspēcīgākā karstuma viļņa laikā ir izpostījis vienu ceturtdaļu graudaugu ražas.
Eksporta aizlieguma mērķis ir nodrošināt Krievijas iekšējā tirgus apgādi ar labību, lai nepieļautu krasu cenu paaugstināšanos. Krievijas līderi, baidoties no sociālajiem nemieriem, centīsies izvairīties no jebkādas neapmierinātības ar pārtikas cenām.
"Mēs nedrīkstam pieļaut iekšzemes cenu celšanos un mums jāsaglabā savi ganāmpulki," teica Putins, paziņojot par aizliegumu.
Krievija atliek mērķus palielināt īpatsvaru pasaules tirgū
Pagājušajā gadā Krievija eksportēja 21,4 miljonus tonnu labības un pat izvērsa jaunu plašu kampaņu, lai palielinātu savu īpatsvaru starptautiskajā tirgū, taču tagad šī vēlme uz kādu laiku ir jāatliek.
Krievijai pašas patēriņam ir vajadzīgi 78 miljoni tonnu labības un tā var segt iztrūkumu ar 9,5 miljoniem tonnu no valsts fonda un 21 miljonu tonnu, kas atlikusi no pagājušā gada ražas, norāda valdība.
Bažas, ka varētu pieaugt pārtikas cenas
Medvedevs pagājušajā nedēļā atzina, ka gan tirgus dalībnieki, gan parastie iedzīvotāji ir nobažījušies par to, "kā šī ārkārtīgi smagā vasara ietekmēs galveno pārtikas produktu cenas".
Viņš solīja, ka varas iestādes nepieļaus labības cenu celšanos un cieši vēros cenas tādiem pārtikas produktiem kā milti, maize, gaļa un piens.
Eksporta aizliegums tādā globālā tirgus dalībniecē kā Krievija ietekmēja pasaules kviešu tirgu, kurā cenas sasniedza divos gados visaugstāko līmeni un izraisīja bažas par krīzi pasaules apgādē ar pārtiku.
Uz aizlieguma drīzu atcelšanu neesot ko cerēt
Putins tomēr brīdināja, ka aizliegums var tikt pagarināts. "Nav vērs cerēt uz eksporta aizlieguma drīzu atcelšanu," viņš teica, piebilstot, ka ikviens, kurš gaida 31.decembri, to dara veltīgi.
Eksporta aizliegumu kritizē arī pašā Krievijā, kur daži tirgus dalībnieki uzskata, ka valstij būs vajadzīgi gadi, lai atgūtu savu stāvokli starptautiskajā tirgū, un pastāv risks izspiest vietējos labības audzētājus no šīs nozares.
Pretēji stingrajam premjerministra tonim Medvedevs atzina, ka ražotāji ir nokļuvuši grūtā situācijā. Pēc viņa teiktā, viņiem jāpalīdz, lai viņi saprastu, ka viņiem nav citas iespējas, kā vien pakļauties aizliegumam, un jāatļauj izmantot līgumos paredzēto pantu par nepārvaramo varu (force majeure), kad viņiem neizdodas izpildīt līgumsaistības.
"Mēs esam nostādījuši eksportā iesaistītos ražotājus grūtā situācijā," viņš teica. Tāpēc mums jāpalīdz viņiem nodrošināt juridiskus pierādījumus tam, ka nepārvaramas varas dēļ viņiem nav bijis iespējams izpildīt piegādes saistības."