Šogad kopējā mēnešalga augusi vidēji par 11,8%, nākamgad tā varētu palielināties par 11–12%. Vienkāršākajos amatos atalgojums pēdējā gada laikā audzis visstraujāk – dažiem amatiem atsevišķās nozarēs pat vairāk nekā par 54%.
Ceļot algas, cīnās par kadriem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piemēram, pērn kopējā alga palīgstrādniekiem, krāvējiem Rīgā bijusi 212 latu pirms nodokļu nomaksas, šogad tā ir pieaugusi līdz 298 latiem, savukārt krāsotājiem, konveijeru strādniekiem mēnešalga augusi no 246 līdz 338 latiem, liecina Fontes Latvija ikgadējais atalgojuma pētījums.
"Konkurence darba tirgū zemāk atalgotajiem amatiem spiež algu mainīt ik pa nedēļām, ar salīdzinoši nelieliem pieaugumiem. Darbinieku trūkuma problēmu uzņēmēji mēģina risināt, piesaistot darbaspēku no reģioniem, kur atalgojums joprojām ir zemāks nekā galvaspilsētā, piemēram, reģionos krāvējiem maksā vidēji 181 latu mēnesī, bet krāsotājiem 273 latus. Tiesa gan, reģionos atalgojums audzis par pāris procentiem straujāk nekā Rīgā – vidēji par 13%," saka personāla vadības risinājumu uzņēmuma Fontes Latvija vecākais konsultants Kaspars Kauliņš.
Procentuāli vismazākais algas pieaugums bijis t.s. funkciju vadītājiem – aptuveni par 10%, taču viņu atalgojums jau tā esot salīdzinoši liels, proti, 1200–1300 latu mēnesī.
Savukārt straujākais pieaugums vadības līmenī bijis vidējā un zemākā līmeņa vadītājiem – vidēji par 13,5%. Vidējā līmeņa vadītājs, piemēram, Rīgā šogad saņem 996 latus mēnesī (pērn viņa atalgojums bijis 868 lati). Augstākā līmeņa vadītāju atalgojums pieaudzis galvenokārt uz uzņēmuma gada prēmiju rēķina, vidēji 3–6 mēnešu algu apmērā.
Īpaši pieprasītie
"Uzņēmēji prognozē, ka nākamgad joprojām visstraujāk algas pieaugs vidējā un zemākā līmeņa vadītājiem – par 16%, jo tas ir segments, kur notiek cīņa par konkrētiem speciālistiem, kuru katrā nozarē nav daudz. Kopumā darba devēji prognozē, ka nākamgad algas pieaugs par 12%," stāsta K. Kauliņš.
Runājot par darba tirgū pieprasītajiem inženiertehniskajiem speciālistiem, viņš atzīst, ka ļoti pieprasīti ir gan inžieniertehniskie speciālisti, kas saistīti ar pārdošanu, gan projektos iesaistītie inženiertehniskie speciālisti, kas veic ekspertīzi, gan inženiertehnisko uzņēmumu speciālisti. Vidēji, piemēram, vecākā inženiera vai tehnologa kopējā alga esot
746 lati, turklāt liela daļa darba devēju piešķirot šiem speciālistiem darba auto, apmaksājot privātās mobilā telefona sarunas – par viņiem ļoti rūpējoties. Savukārt pieprasītajiem tirdzniecības pārstāvjiem, kas vienlaikus ir gan pārdošanas speciālisti, gan savas nozares eksperti, kopējā alga vidēji ir 738 lati Rīgā un 596 lati reģionos, kā arī lielas prēmijas.
Cenas būs jāceļ
Kā liecina Fontes Latvija ikgadējais atalgojuma pētījums, kopējā mēnešalga Latvijā gada laikā vidēji palielinājusies par 11,8%, turklāt gan pētījuma autori, gan darba devēji prognozē, ka darba algas augs arī turpmāk – nākamgad aptuveni par 11–12%. Pērn pieauguma temps bijis pārāk liels (16,2%) kā asa reakcija uz ES darba tirgus atvēršanu, tāpēc šogad atalgojuma pieauguma tempi bijuši mazliet mazāki.
"Visvairāk atalgojuma pieauguma tempu ietekmē, pirmkārt, inflācija, jo ļoti daudzos uzņēmumos koplīgumā ir paredzēts, ka darba devējs apņemas darbiniekiem kompensēt inflācijas pieaugumu. Otrkārt, ekonomiskās aktivitātes un iekšzemes kopprodukta pieaugums. Darba algas pieaugumu nosaka ne tikai darba tirgus spiediens, bet arī uzņēmumu iespējas – cik daudz līdzekļu viņi var atļauties novirzīt algu palielināšanai. Atalgojuma pieauguma tempi nozīmē, ka uzņēmējiem nāksies domāt par savu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, efektivitātes paaugstināšanu un investīcijām tehnoloģijās," saka K. Kauliņš.
Cīņa par kadriem
K. Kauliņš uzsver, ka atalgojuma pētījumi palīdz uzņēmējiem risināt divas pašlaik smagākās problēmas – darbinieku noturēšanu un to piesaistīšanu. "Pašreizējā situācijā uzņēmējam vairumā gadījumu ir daudz izdevīgāk maksāt lielāku algu, lai saglabātu esošo darbinieku. Spiediens no citu darba devēju puses ir tik liels, ka, piesaistot jaunu darbinieku, nākas maksāt vairāk nekā iepriekšējam. Turklāt jāņem vērā arī darbinieku atlases izmaksas un resursi, kas tiek tērēti, lai atrastu atbilstošu darbinieku darbaspēka deficīta apstākļos.
Uzņēmumiem Latvijā, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū, ar visai nozīmīgu darbinieku algu celšanu (8–12 %) jārēķinās vēl vismaz trīs līdz piecus gadus. Tātad izmaksas uzņēmējiem turpinās pieaugt, jo atalgojums ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma izdevumu sadaļu ietekmējošajiem lielumiem. Celt algas tikai uz uzņēmuma peļņas vai cenu pieauguma rēķina nav ilgtspējīgs risinājums. Uzņēmējs var atļauties konkurēt ar algām tikai tad, ja spēj konkurēt ar sava uzņēmuma efektivitāti. Makroekonomiskie pētījumi liecina, ka uzņēmumu darbības efektivitāte pieaug vidēji par 6–7%, un pašlaik nav pamata domāt, ka gaidāms efektivitātes sprādzienveidīgs kāpums. Vienlaikus Latvijā veidojas nesamērīga proporcijas starp strādājošiem un tiem, kas nestrādā (skolēni, pensionāri). Mūsu demogrāfiskās situācijas attīstības prognozes un pašreizējās tendences liecina, ka arvien vairāk kļūst cilvēku, kas jāuztur strādājošajiem. Ja šī negatīvā tendence saglabāsies, 2052. gadā visticamāk būs katastrofa – būsim izmirstošo nāciju vidū, jo fiziski nespēsim sevi atražot. Ja vēlamies sasniegt un uzturēt Eiropas vidējam līmenim atbilstošu labklājību, valstij nāksies izveidot savu politiku plānveidīgai darbaspēka ievešanai. Darbaspēka imigrācijai jābūt kontrolētai, lai tā vairotu darbspējīgo cilvēku resursus. Tāpat kā vairākām Austrumeiropas valstīm, kas to jau paveikušas, Latvijai būtu jāizstrādā sava nostāja – no kurām valstīm un kādas kvalifikācijas darbaspēku ievedīsim," situāciju komentē K. Kauliņš.
Vīriešiem lielāka alga
"Pētījumā joprojām parādās arī atšķirības starp vīriešu un sieviešu atalgojumu, turklāt šogad atalgojuma starpība dažādu dzimumu pārstāvjiem pieaugusi par dažiem procentiem, vidēji vīriešu algas ir par 14% augstākas nekā sieviešu algas. Zemākajos amatos atalgojuma atšķirības ir nelielas, pāris desmitu latu robežās. Savukārt vidēja līmeņa vadītāju un augstākos amatos atšķirības vīriešu un sieviešu atalgojumā pastāv vēsturiski, un tā tas ir visā Eiropā, izņemot sociāldemokrātiskās Skandināvijas valstis, kur to neļauj likums. Latvijā, piemēram, personāla vadītājs vīrietis vidēji saņem aptuveni 1700 latu, savukārt sieviete – 1550 latu. Sievietes kritiskāk novērtē savu pievienoto vērtību un neizvirza tik augstas prasības darba devējiem," skaidro K. Kauliņš.
Prēmē biežāk
Šogad pirmo reizi pētījumā parādījies fakts, ka populārākas ir ceturkšņa, nevis gada prēmijas, to varot skaidrot ar uzņēmumu stabilitāti un ticību labiem finanšu rezultātiem. Kopumā prēmijas apjoms gadā tāpat paliekot 1,5–2 mēnešu algu apmērā.
Starp dažādiem bonusiem pieaugusi dažādu pabalstu izmaksa (piemaksas pie atvaļinājumu naudas, pabalsti sakarā ar bērna dzimšanu, darbinieku bērnu pirmo skolas dienu, dzimšanas dienu u.c.).
Joprojām populārākie bonusi esot kopīgie saviesīgie pasākumi darbavietās, dāvanas darbiniekiem, privāto mobilo sarunu apmaksa, iespēja izmantot uzņēmuma auto arī ārpus darba laika, veselības apdrošināšana, dzīvības apdrošināšanas programmas kļuvušas populārākas.
Pētījumā piedalījušies 132 uzņēmumi, kas nosaka tendences darba tirgū, ir savu nozaru līderi un darbojas finanšu biznesā, farmācijā, IT, konsultāciju biznesā, tirdzniecībā, nekustamajos īpašumos, masu medijos, dažādu pakalpojumu sniegšanā, ražošanā, reklāmā, mārketingā, transportā, loģistikā u.c. nozarēs. Juridiskām personām, kas nav piedalījušās pētījumā, tā cena esot 650 latu, neskaitot PVN.