Tas, ko un vai vispār bērniņš skatās pa televizoru, kā arī, cik daudz laika viņš tur pavada, ir atkarīgs no vecāku dzīves uztveres, vērtībām un laika plānošanas, ir pārliecināta psihoterapeite Vita Kārkliņa.
Kad un ko mazulim skatīties TV?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Parasti televizoru ieslēdzam mēs, vecāki. Mēs arī izvēlamies, kāds programmu klāsts ir pieejams un ko no tā skatīties mūsu bērniem. Vai neskatīties.
Pati par sevi televizora skatīšanās mazuļa redzei nekādu ļaunumu nodarīt nevar. It sevišķi, ja bērns sēž drošā attālumā no televizora – vismaz daži metri.
Taču televīzijas skatīšanās agrīnā vecumā var atstāt iespaidu uz mazuļa domāšanu un attīstību.
Mammai, dzīvojoties mājās ar zīdaini, bieži vien gribas vēl kādu kompāniju, sarunu biedru, un televizors dod šo mānīgo iespaidu. Bieži vien tas kā fona troksnis darbojas no rīta līdz vakaram, līdz ar to bērns pierod un arī pats pavada daudz laika TV ekrāna priekšā.
Mazulis līdz gada vecumam nesaprot televīzijas pārraižu jēgu. Viņš spēj uztvert vien kustīgas bildītes. Arī vecumā aptuveni līdz pieciem gadiem spēja pilnībā izprast sižetu un iedziļināties tajā ir visai nosacīta.
Visdrīzāk bērns atpazīst atsevišķus tēlus, iegaumē dialogus, mūziku un tamlīdzīgi.
Maziem bērniem ir zema koncentrēšanās spēja, ko laika gaitā attīstām ar rotaļām un komunikāciju. Vērojot televīzijā multiplikācijas filmiņu, komunikācija nenotiek, nav atgriezeniskās saites, bērns ir tikai pasīvs vērotājs. Viņam nav nepieciešamības rīkoties, iesaistīties, ilgstoši pie televizora pavadīts laiks kavē nervu un smadzeņu darbības normālu attīstību, un skolā mazajam var būt grūtības koncentrēties mācībām, būt mērķtiecīgam, pētīt un izzināt.
Mēs dzīvojam mūsdienīgā sabiedrībā, kurā elektroniskie mediji ieņem nozīmīgu vietu, tādēļ pirmsskolas, skolas vecuma mazulim pavisam aizliegt televizora skatīšanos nevajadzētu tā iemesla dēļ, ka, komunicējot ar vienaudžiem, viņš var justies atstumts, nespējot iesaistīties sarunās par redzētajiem tēliem, sižetiem.
2-4 gadu vecuma mazulim attīstās aprakstošā valoda. Svarīgi šajā periodā vecākiem noteikt, kādas multiplikācijas filmas bērns var skatīties, izvērtējot sižetu un pārraides garumu. Nav prātīgi bērnam iedot pulti un ļaut iegrimt multiplikācijas filmu kanālu varā! Lai arī cik ērti vecākiem reizēm tas šķistu – bērns ir mierīgs un “pie vietas”...
Redzēto vajag ar bērnu pārrunāt, uzzināt, kā viņš sapratis stāsta norisi, kā vērtē varoņu rīcību. Vecākiem vajadzētu paskaidrot un paust savu viedokli.
Televizora vērošana nogurdina, mazulis var kļūt kašķīgs, nemierīgs, tādēļ
TV skatīšanos nevajadzētu atļaut vakarā, pirms došanās gulēt.
Multfilmās redzētie tēli var rādīties sapņos un traucēt miegu. Sevišķi, ja sižets bijis ar vardarbības ainām, skumjš vai sarežģīts.
Bērna attīstībai un mierīgam miedziņam vairāk dos vecāku palasīta pasaciņa. Pētījumi ir pierādījuši - ap gada vecumu bērni, kuriem vecāki lasa priekšā, spēj atpazīt salīdzinoši lielāku vārdu skaitu un ātrāk iemācās vārdus nekā tie, kuriem tiek rādītas smadzeņu attīstībai domātas televīzijas pārraides vai filmas. Arī angļu valodas apguvi, ko daudzi vecāki min kā vienu no iemesliem, kādēļ ļauj saviem mazuļiem ilgstoši skatīties televizoru, var taču realizēt ar rotaļām un tiešu saskarsmi!
Bērniem līdz 2 gadu vecumam pie televizora nevajadzētu sēdēt vispār, vēlāk tās var būt minūtes 15-20 dienā, pamazām palielinot līdz stundai, pusotrai skolas vecumā. Taču jāraugās, lai televizora skatīšanai atvēlētais laiks būtu veselīgi sabalansēts ar rotaļām ar vienaudžiem, komunikāciju ar vecākiem, sportiskām aktivitātēm, jaunu prasmju apguvi un miega stundām.