Populārās interneta bezmaksas enciklopēdijas Vikipēdijas vietne angļu valodā trešdien nedarbosies, protestējot pret ASV ierosinātiem interneta pirātisma apkarošanas likumiem, kurus Vikipēdijas dibinātājs Džimijs Veilss uzskata par interneta nākotni apdraudošiem.
Tie, kas mēģinās trešdien apmeklēt šo vietni, tajā atradīs tikai informāciju par Interneta pirātisma apturēšanas likumu (SOPA) un Intelektuālā īpašuma aizsardzības likumu (PIPA). SOPA projekts pašlaik ir iesniegts ASV Kongresa apakšpalātā Pārstāvju palātā, bet PIPA projekts - ASV Kongresa augšpalātā Senātā.
«Student, brīdinājums! Izpildi savu mājasdarbu agrāk. Vikipēdija trešdien protestē pret sliktu likumu!» Velss pirmdien paziņoja sociālās saziņas tīklā «Twitter».
Tīmekļa giganti pauž satraukumu par jaunajiem likumiem
«Apspiedējs nekad labprātīgi nepiešķir brīvību - apspiestajam tā ir jāpieprasa,» Veilss citēja cilvēktiesību aktīvista Mārtina Lutera Kinga vārdus un piebilda, ka «trešdien [to] pieprasa Vikipēdija».
Protestam pievienosies arī mazākas interneta vietnes, tostarp Reddit.com un Cheezeburger.
SOPA un PIPA pieņemšanu ASV Kongresā atbalsta Holivuda, mūzikas industrija, Biznesa programmatūras alianse, Nacionālā ražotāju asociācija un ASV Tirdzniecības palāta.
«Google», «Twitter», Vikipēdijas («Wikipedia»), «Yahoo!» un citu interneta milžu dibinātāji decembrī pauda satraukumu par SOPA un PIPA projektiem un atklātā vēstulē paziņoja, ka šie likumi «piešķirs ASV valdībai pilnvaras cenzēt [vispasaules] tīmekli, izmantojot metodes, kurām līdzīgas izmanto Ķīna, Malaizija un Irāna».
«Mēs aicinām Kongresu rūpīgi padomāt pirms izmaiņu veikšanas noteikumos, kuri ir interneta pamatā. Neliegsim nākamajai uzņēmēju un dibinātāju paaudzei tādas pašas iespējas, kādas ir bijušas mums visiem,» aicināja atklātās vēstules parakstītāji.
Apdraudēta daudzu interneta uzņēmumu darbība
Arī ASV Baltā nama amatpersonas sestdien pauda bažas par SOPA projektu kā tādu, kas kaitētu interneta uzņēmumu likumīgai darbībai un runas brīvībai.
Veilss uzskata, ka šis likumprojekts ir pārāk plašs un radītu grūtības Vikipēdijai, kuras veiksmīgas darbības pamatā ir atklāta informācijas apmaiņa.
Vikipēdijai svētdien apritēja 11 gadi. Tā ir kļuvusi par vēsturē lielāko enciklopēdiju ar vairāk nekā 20 miljoniem šķirkļu 282 valodās.
