/nginx/o/2018/07/11/8661218t1h9a68.jpg)
Kaspersky Lab jaunākais pētījums liecina, ka patērētāji apdraud sevi un savus datus, jo ārzemēs ir mazāk piesardzīgi. Pētījums akcentē bīstamus patērētāju paradumus ceļojumos, sākot no alkohola lietošanas līdz nedrošu Wi-Fi savienojumu izmantošanai un savu viedtālruņu nodošanai svešiniekiem, un divas piektdaļas (42 %) respondentu atzīst, ka atvaļinājumā viņi mazāk rūpējas par savienojuma drošību nekā komandējuma laikā.
Aptaujājot 11 850 personu visā pasaulē, Kaspersky Lab konstatēja, ka paaugstinātam kiberuzbrukumu riskam ceļotājus pakļauj viņu neatlaidīgie centieni noteikti pieslēgties internetam, pavirša attieksme pret datu drošību un nosliece uz riskantu uzvedību.
Pētījums parāda, ka daudzi no mums ārzemēs nevērīgi apietas ar savām internetam pievienotajām ierīcēm. Ceturtdaļa (28 %) ir tās atstājusi bez uzraudzības (piemēram, uz galda vai sanāksmju telpā), un piektdaļa (19 %) — pie viesnīcu konsjeržiem, turklāt amerikāņu vidū šie abi rādītāji sasniedz divas piektdaļas. Fotografēšanās iespējas arī veicina šādu riskantu praksi — 18 % no mums (un ceturtdaļa līdz 25 gadu vecumam) ārzemēs labprātāk nodod savus viedtālruņus svešiniekiem, lai nofotografētos.
Pārskata konstatējumi liecina, ka «brīvdienu režīmā» mūsu uzvedība bieži ir vaļīga un ļoti riskanta. Daudzi norāda, ka ārzemēs labprātāk sazinās ar nepazīstamiem cilvēkiem (18 %) un iesaistās sekstingā (6 %). Aptauja arī atklāj, ka 15 % respondentu ārzemēs vairāk dzer, šim rādītājam pieaugot līdz 29 % britu vidū.
Daudzi no mums ārzemēs nepievērš uzmanību ne tam, kāds ir savienojums, ne tam, kas varētu klausīties saziņu. Lielākā daļa (82 %) ārzemēs izvēlas nedrošu publisko Wi-Fi, kur tas ir iespējams, piemēram, lidostu termināļos, viesnīcās un kafejnīcās. Daudziem no mums tas patiešām ir kļuvis par ieradumu — 28 % labprātāk izmanto publisko Wi-Fi ārzemēs nekā mājās, un 18 % neveic vispār nekādus īpašus piesardzības pasākumus, lai būtu drošībā internetā.
Trešdaļa (33 %) atzīst, ka ir apmeklējusi konfidenciālas tīmekļa vietnes, izmantojot ārzemju Wi-Fi un personīgo ierīci. Turklāt gandrīz puse ārzemēs veic darījumus tiešsaistes bankā (48 %) un iepērkas internetā (46 %). Un satraucoši daudzi — trešdaļa (35 %) — norāda, ka ir veikuši konfidenciālus zvanus sabiedriskās vietās, pamatojoties uz to, ka valodas barjera neļauj saprast saturu un tādējādi aizsargā datus.
Šāda uzvedība atspēlējas — to patērētāju vidū, kas ārzemēs ir bijuši pakļauti kiberuzbrukumam, aptuveni piektdaļai nav ne jausmas par tā izcelsmi.
«Dabiski, ka brīvdienās gribas atpūsties, bet pārāk bieži mūsu piesardzība pilnīgi izzūd, kad pievienojamies internetam, un šķiet, ka mūsu veselais saprāts ir atlaidies guļamkrēslā un iesnaudies. Vai vajag pievienoties? Vai vajag rakstīt sociālajos tīklos? Jā, protams, bet mēs iesakām lietotājiem veikt papildu piesardzības pasākumus, kad viņi to dara ārzemēs. Esiet kiberpratīgi un ieviesiet līdzekļus sevis un savu datu aizsardzībai,» saka Kaspersky Lab patērētāju produktu pārvaldības vadītāja Jeļena Harčenko.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)