Mediķi nosaukuši trīs ticamākos "Apple" dibinātāja Stīva Džobsa nāves iemeslus: tas varētu būt progresējošais vēzis, pārstādīto aknu atteikšanās darboties vai arī imūndepresantu lietošanas radītas dzīvībai bīstamas blakusparādības, ziņo newsru.com.
Izskan pirmās versijas par Stīva Džobsa nāvi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vietne gan uzsver, ka šādas trīs versijas, balsoties uz publiskajā telpā pieejamo informāciju par Džobsa veselības stāvokli, izteikuši ar viņa ārstēšanu nesaistīti mediķi.
Jāatgādina, ka Stīvs Džobs pamanījās izdzīvot septiņus gadus, kopš viņam tika konstatēta reta aizkuņģa dziedzera vēža forma. Aizkuņģa dziedzera vēzis ir viens no cilvēka dzīvībai bīstamākajiem, un parasti šādos gadījos pacienti neizdzīvo ilgi. Vēl šī gada pavasarī izskanēja informācija, ka Džobs varētu atlabt, taču tagad skaidrs, ka viņš cīņā ar nāvi zaudējis.
Mediķi norāda, ka pirms diviem gadiem Džobsam veiktā aknu pārstādīšana bija slikta zīme: pirmā pazīme tam, ka slimība nevis atkāpjas, bet progresē, ziņo "AP".
Aizdomas par sarežģītu procedūru
Daudzi speciālisti pauž aizdomas, ka Stīvam Džobsam tika veikta ārkārtīgi sarežģīta operācija - pankreatoduodenektomija, kuras laikā faktiski tiek noņemta daļa aizkuņģa dziedzera, daļa tievās zarnas un dažos gadījumos arī daļa kuņģa, un faktiski tas nozīmē mēģinājumu gremošanas sistēmu radīt gandrīz no jauna. Tā tiek vērtēta kā ārkārtīgi nopietna un sarežģīta operācija, pēc kuras pacientiem ilgstoši tiek novērotas problēmas ar gremošanas sistēmu.
Vēl kāds speciālists - Džordžtaunas universitātes vēža centra pētnieks, doktors Maikls Pišvajans norāda, ka aknu pārstādīšana varēja beigties ar Džobsa izārstēšanos, taču šādā gadījumā tuvākā viena līdz divu gadu laikā tāpat iespējams vēža recidīvs, kas acīmredzot arī esot noticis.
Pie tam 2004.gadā Džobs pats informēja par operāciju, kurā viņam audzējs izņemts. Ārsti, komentējot pieejamo informāciju par toreiz veikto operāciju, skaidro, ka arī šādā gadījumā galvenais jautājums ir par recidīvu. Ja tāda nav, pacienti pēc tādas operācijas varot nodzīvot 20-30 gadus. Taču ja pēc tādas operācijas, kā 2004.gadā, ir recidīvs, pacientiem visbiežāk atliek dzīvot 7-8 gadi. Kas arī sakrītot ar Džobsa gadījumu.